Krētieši tūristiem tirgo atpūtu jūras krastā, augļus un senatni 0
Krētas sala Vidusjūrā man bija pirmā sastapšanās ar Grieķiju. Krēta ir senās Mikēnu kultūras šūpulis, taču jaunākajos laikos sala tikai 1913. gadā kļuva par Grieķijas provinci, un tajā ir pulka svešzemju ietekmju. Krētas vēsturē bijuši gan romiešu, gan venēciešu, gan turku laiki.
Rīga – 2396 km tālu
Augļu un dārzeņu audzēšana, tūrisma bizness, zvejniecība ir jomas, kurās pelna iztiku daudzi krētieši. Tūristi grib nobaudīt jūras “mošķus” – lūdzu, daudzie piekrastes krodziņi aicina pusdienās un vakariņās, kur servē kalmāru “gredzenus”, tinteszivis, garneles un citas jūras veltes. Ļaudis no zemēm, kur olīvas neaug, vēlas paraudzīties, kā tiek spiesta olīveļļa, tāpēc – laipni lūgti ģimenes uzņēmumā, kur ar to nodarbojas paaudžu paaudzēs. Tā veikaliņā pārdod gan olīveļļu, gan konservētas olīvas (un izstāsta arī, ka zaļās ir tās, kas novāktas novembrī, bet melnās tikušas vāktas februārī.) Pirms došanās Zeva alā kārojas svaigi spiesta apelsīnu sula – lūdzu, kamēr no mašīnas stāvlaukuma tiec līdz alai, aukstu dzērienu piedāvā vairāki pārdevēji. Braucot ar nomāto mašīnu kalnos, nekurienes vidū sakārojas iedzert tasīti kafijas, un aiz nākamā līkuma tādu piedāvā kafejnīca, kas iekārtota “Homo sapiens” muzejā. Turklāt, kad tūrists meklē, kur atrast kādu dzīvu būtni, parādās vīriņš, kas paziņo, ka viņa boss jau esot ieraudzījis internetā, ka brīvdabas muzejā ir cilvēki, tāpēc pieprasa vispirms nopirkt muzeja biļeti par trīs eiro, pēc tam solot pagatavot arī kafiju par 2,5 eiro tasītē.
“Homo sapiens” muzejs ir tapis, pateicoties asprātīgai idejai parādīt simboliski cilvēces attīstību. Pirmais eksponāts – ieeja alā un paskaidrojums, ka pirms 700 000 gadu senči mita alās. Pirms 50 000 gadu viņi jau slēja sev koka būdas. Pirms 30 000 gadu cilvēki prata izmantot akmeņus mītnes celšanai, un tādu cenšas parādīt muzeja veidotāji. Seko laiks, kad cilvēks iemācījies apstrādāt akmeni. Tad – 3000 gadus pirms mūsu ēras ir bronzas laikmets. Miniatūra baznīciņa simbolizē Jēzus Kristus laiku jeb mūsu ēras sākumu. Visbeidzot – piemineklis kosmosa iekarošanai kā cilvēka augstāko sasniegumu vainagojumam. Lai daudzi tūristi sajustos sev ko tuvu ieraudzījuši, uzsliets ceļrāžu stabs, kur izlasu, ka attālums no šīs vietas Lasiti plato kalnu viducī līdz Rīgai ir 2396 kilometri, Viļņai – 2123 utt.
Mīts par zibeņmeti
Krētas salā ir 4700 alu, no kurām izpētītas tikai daļa. Viena no tūristu visvairāk apmeklētajām ir krāšņiem stalaktītiem un stalagmītiem bagātā Dikti ala Psihro ciematā. Tajā arheoloģiskie izrakumi sākti 1883. gadā un atrasti dažādi dārgumi – divasmeņu cirvji, bronzas statuetes un citas senlietas, kas tagad ir Hēraklijas Arheoloģijas muzeja krājumos. Ieeja alā atrodas 1025 metru augstumā virs jūras līmeņa. No automašīnu stāvlaukuma līdz tai ir sportisks kāpiens. Ja negribas piepūlēties, par 10 eiro samaksu šo ceļu var veikt ēzelīša mugurā.
Atbilstīgi mītiem Krēta ir dieva Zeva dzimtene. Piedzimis viņš esot tieši Dikti alā. “Sengrieķu mītos un varoņteikās” vēstīts, kā ļaunais valdnieks Krons, bīdamies, vai viņa bērni nesacelsies pret viņu, tāpat kā pats savulaik pret tēvu, pavēlējis sievai Rejai atnest viņam visus piedzimušos bērnus un tos aprijis. (Krons (jeb hronos) ir laiks, kas visu aprij.) Vēlēdamās pasargāt savu sesto bērnu, Reja to dzemdējusi vientuļās salas Krētas dziļā aizā. Bet Kronam dēla vietā aprīt iedevusi iegarenu, autiņos ietītu akmeni… Mazo Zevu audzinājušas nimfas, barojušas ar dievišķās kazas Amaltejas pienu un bišu medu no Dikti kalnu nogāžu puķēm. Pieaugušajam Zevam ciklopi izkala zibeņus, tos viņš izmantoja cīņā pret Kronu un titāniem.
Braucot pa kalniem, apbrīnojot to varenību, domāju, kādu bijību pret dabas norisēm izjuta senie cilvēki un neizprotamas parādības izskaidroja ar fantastisko dievu cīņām. Mīts vēsta: kad Zevs atbrīvoja no zemes dzīlēm lielos milžus simtročus, viņi atlauza no kalniem lielas klintis un meta tās uz titāniem. Vaidēja zeme, viss dārdēja, Zevs meta vienu pēc otra liesmojošus zibeņus un apdullinošus pērkonus…
“Vajadzīgs personāls”
Atbilstīgi gadalaikam tūristi Krētā dabū nobaudīt dažādus augļus. Kāda no paziņām, Krētā pabijusi jūlijā, stāstīja, ka tik gardas melones nekad un nekur citur dzīvē nav ēdusi. Jo Retimno rajonā nelielās viesnīciņas īpašniekiem piederējusi arī lauksaimniecības zeme, no kuriem tieši uz pusdienām atnestas nogatavojušās melones. Es Krētā biju aprīļa beigās un maija sākumā, nogaršoju zemenes un apelsīnus. Zemenes tādā pašā cenā kā grieķu zemenes, kas tobrīd bija nopērkamas Latvijā – četri eiro kilogramā. Toties apelsīnus puisis ceļmalā pārdeva, sasvērtus 10 kg maisos, un viens maiss arī maksāja četrus eiro.
Staigājot pa Hersonisas pilsētiņas tūristu iepirkšanās ieliņām, vairākās vietās pamanīju uzrakstu angliski, ka vajadzīgs personāls. Slāvietei Olgai, kura ieprecējusies Krētā un, krieviski runājot, vilina tūristus veikaliņā, kur tirgo olīveļļu, ziepes, vīnogu degvīnu raki, anīsa konfektes, magnētiņus u. c. suvenīrus, jautāju, vai šeit trūkst darbinieku un cik tad veikaliņu pārdevēji pelna. Viņa stāstīja, ka tūrisma sezonas sākumā (tas ir – aprīļa vidū) patiešām dažviet īpašnieki meklē personālu. Alga atkarīga no veikala profila un dienā nostrādāto stundu skaita. Jāstrādā deviņas, desmit vai pat 12 stundas, un samaksa ir, sākot no 850 līdz 1200 eiro mēnesī. Vislabāk pelnot juvelierveikalu pārdevējas, kas, ja izdodas pārdot kādu īpaši dārgu rotu, saņem arī procentus. Lai iekārtotos šādā darbā, angļu un krievu valoda jāzina obligāti, bet par priekšrocību uzskatīšot vēl papildu vācu vai franču valodas prasmi. Tūrisma sezona beidzas oktobra vidū, un ziemā Olga ejot uzkopt turīgu cilvēku mājas, gludināt veļu un tamlīdzīgos gadījuma darbos.
Uzziņa
* Izdevīgi pirkt ceļazīmi uz Krētu ikgadējās tūrisma izstādes “Balttour” laikā, jo tad ir atlaides. Braucot divatā, vienam cilvēkam nedēļa četru zvaigžņu viesnīcā (ar trīsreizēju ēdināšanu pēc plāna “viss iekļauts”) izmaksā 399 eiro.
* Mašīnas īre – no 35 līdz 170 eiro diennaktī.
* Ieejas biļete Zeva alā – seši eiro (pensionāriem – atlaides).
* Ja viesnīcai nav savas pludmales ar sauļošanās krēsliem un negribas gulēt uz dvieļa, der iegādāties pītu paklājiņu par 3,5 eiro.
* No vienas dažādu zivju porcijas, kas krodziņā maksā 17 eiro, var paēst divi cilvēki.
* Ieejas karti uz grieķu “nacionālo vakaru”, kur vakariņas baudīt, skatoties tradicionālo deju priekšnesumus, var nopirkt par 57 eiro pie viesnīcas gida, vai arī par 30 eiro paša atrastā tūrisma pakalpojumu sniedzēju birojā.
