Akvārijs – aizraujošās ūdens pasaules gabaliņš 0
Harijs Nagobads ar dekoratīvo zivtiņu audzēšanu aizrāvies jau bērnībā. Sācis ar nelielu akvāriju, vēlāk ticis pie kārtīgas, lielas zivju mītnes. Kādubrīd Harija mājās bijuši pat septiņi akvāriji, šobrīd palikuši divi liela apjoma. Būdams Latvijas Akvāristu kluba valdes priekšsēdētājs, viņš labprāt sniedz padomus arī citiem zivju mīļiem. Arī ar dzīvesbiedri Līgu Gabrēnu Harijs iepazinies, pateicoties tam, ka abiem patīk zivtiņas.
Harijs kā Akvāristu kluba vadītājs organizējis zivtiņu mīļu pieredzes apmaiņas braucienu uz Lietuvu. Šai grupai pieteikusies arī Līga. Vārds pa vārdam, un kopīga mīlestība pret ūdens iemītniecēm pārauga abpusējās nopietnās, ciešās jūtās.
Šobrīd Harijs un Līga rūpējas gan par kopīgām atvasītēm, gan kuplu ūdens radībiņu saimi, kas mīt 185 un 247 l ietilpīgos akvārijos. 185 l lielais akvārijs atvēlēts Āfrikas cihlīdām, kas te ir sešu veidu – vienas rudi svītrotas kā tīģeris, citas laistās luminiscējošā violetā krāsā. Harijs stāsta – dabā šīs zivtiņas sastopamas vienā no senākajām un lielākajām dabiskajām ūdenstilpēm pasaulē – Tanganjikas ezerā Āfrikā, kur valda visai īpatnēji apstākļi – augu tikpat kā nav, tikai klintis un akmeņi. Barojas Āfrikas cihlīdas atšķirīgi – tās mēdz būt augēdājas un plēsējas. Neparasts ir veids, kā tās izauklē mazuļus. Dažas no Āfrikas cihlīdu sugām pēc ikru nēršanas tos paņem mutē, kur tēviņš piepeld klāt un tos apaugļo. Mātīte gandrīz mēnesi ikrus un mazās zivtiņas turpina nēsāt mutē un maisā, kas atrodas zem žaunām, līdz izšķiļas 7 – 11 četrus līdz piecus milimetrus lielas mazulītes. Zivtiņu māmiņa visu mazuļu nēsāšanas laiku, protams, neēd. Kad mazuļi izšķīlušies, no tās pāri palikusi gluži vai tikai asaka ar ādu. Taču neilgā laikā cihlīda atkal atgūst teicamu formu un spēkus.
Harijs un Līga savas cihlīdas lielākoties baro ar dzīvo barību – odu kāpuriem, dažkārt piebaro ar veikalos nopērkamo zivtiņu barību.
Pieaugušās zivis jāēdina vienu reizi, mazuļi – četras līdz piecas reizes diennaktī. Āfrikas cihlīdu dzīves ilgums ir pieci līdz 10 gadi.
Kas mīt otrajā akvārijā? Starp bagātīgi sastādītajiem dzīvajiem ūdens augiem ik pa brīdim pazib kāda maza radībiņa, bet visdrošākās ir varavīksnes zivis. To dzimtene, kā stāsta Harijs, ir Austrālija. Līdzās varavīksnes zivīm bariņā turas caurspīdīgas mazulītes ar koši sarkanām galvām un melnbaltām astītēm. Tie ir rodostomusi, dabā sastopami Amazonē, Brazīlijā. Starp augiem cieši pie grunts slēpjas vairāku veidu koridoras samiņi. Šīs zivis pamatoti var uzskatīt par akvārija sanitāriem, jo vāc uz grunts nokritušo barību. Bet citas sugas samiņi ar saviem piesūcekņiem tīra akvārija augus, akmeņus un sienas no aļģēm. Arī šīs radībiņas brīvā dabā lielākoties dzīvo Amazones ūdeņos.
Pēkšņi no augu pudura izpeld tieva, slaida, aptuveni 10 cm gara neparasta būtne. Harijs teic, arī tas ir samu dzimtas pārstāvis – lorikarija, kuras lielā galva noslēdzas ar piesūcekni. Tas šai zivtiņai palīdz noturēties pret upes straumes spēku. Ar parādīšanos no augu pudura mūs pagodina arī pāris amano garneles un caridine garnele. To dzimtene ir Āzija. Izlien arī gliemežveidīgie – divu veidu melānijas. Harijs stāsta, ka akvārija augu mežā no cilvēka acīm slēpjas kanibālgliemeži. Šāds nosaukums tāpēc, ka labprāt ēd sugas brāļus. Arī šā akvārija iemītniekus saimnieki siltajā sezonā baro dzīvo barību, ziemā – ar saldēto. Piedāvā arī speciālo sauso zivju barību. Dažu sugu zivīm jādod arī zaļā barība – zooveikalos nopērkamas no aļģēm gatavotas tabletes vai svaigs, nomizots gurķis.
Jo ilgāk lūkojos akvārija dzīlēs, jo vairāk daždažādu radībiņu saskatu. Harija rūpīgi audzētais zaļo augu mežs čum un mudž no ūdens iemītnieku daudzveidības.
Ar ko akvārija pasaule Harijam un Līgai ir tik mīļa?
– Mani jau sen interesē zemūdens dzīve, kas tik ļoti atšķiras no cilvēka dzīves. Ļoti patīk vērot, kā rosās zivtiņas un citas radībiņas. Tas nomierina, palīdz atbrīvoties no stresa un negatīvām domām. Turklāt gan mājoklī, gan birojā akvārijs lieliski iederas kā dizaina elements, – teic Harijs. Līga viņam pievienojas: – Mani fascinē tas relaksējošais miers, kas pārņem, lūkojoties akvārija iemītnieku pasaulē.
Izdevniecība “Lauku Avīze” laidusi klajā 2014. gada kalendāru ar košām akvārija zivtiņu bildēm. Meklējiet grāmatu un preses tirdzniecības vietās!
|
Kā kopt akvāriju?
Vienu reizi nedēļā jānomaina ūdens – 1/3 līdz ¼ no akvārija tilpuma .
Rīgā ūdens ir labs, to var liet tieši no krāna .
Tropu zivtiņām ūdenim akvārijā jābūt 24 – 26 grādus siltam .
Ja akvārijā ir daudz dzīvu augu, ūdens aerācija nav jānodrošina, to paveic augi.
Ja daudz augu, grunts ar sifonu jātīra vienu reizi trīs četros mēnešos, ja augu maz – vienu reizi 1 – 2 nedēļās.
