Akvakultūrā pārstrādei vēl lielas iespējas 0
Septiņas tonnas kūpinātas produkcijas dienā – ar šādu jaudu strādā jaunā, 4200 kvadrātmetru lielā SIA “KH Select” rūpnīca Ādažos, ko svinīgi atklāja piektdien. Uzņēmums, kas Latvijā darbojas jau desmit gadus, pārstrādā akvakultūras produkciju – lašus un lašveidīgās zivis, ko ieved galvenokārt no Norvēģijas. Visa saražotā produkcija tiek eksportēta uz Dāniju, Austriju, Itāliju, Vāciju, vietējā tirgū nepaliek gandrīz nekas.
Iepriekš uzņēmums darbojās īrētās un pielāgotās telpās bijušajā kartupeļu noliktavā, kur tam bija kļuvis par šauru. Līdz ar jaunās rūpnīcas atklāšanu uzņēmums dubultojis ražošanas jaudas, taču jau šobrīd pieprasījums ir tik liels, ka jādomā par nākamo paplašināšanos. “HK Select” jaunās rūpnīcas atklāšanā uzņēmuma jaunais valdes loceklis Nils Oge Nilsens lepojas, ka investīcijas ļaus uzņēmumam augt. No trīs miljonu eiro investīcijām 1,96 miljoni ir ES finansējums. Tiesa, uzņēmuma attīstība nav beigusies, jo nesen saņemts apstiprinājums no Lauku atbalsta dienesta par nākamā projekta atbalstīšanu.
Galvenais attīstības dzinulis esot uzņēmuma vairākuma akcionārs un rīkotājdirektors Hanss Mollers, kam padomā ir sortimenta dažādošana un jaunu produktu radīšana. Nākamajā projektā paredzēts investēt pusotru miljonu eiro, un tad jaudas augs līdz 10 – 12 t dienā. Šobrīd uzņēmumā strādā 80 darbinieki, bet pēc šī projekta realizācijas darbinieku skaits pārsniegs 100. H. Mollers lepojas ar savu komandu un atzīst, ka uzņēmumā joprojām strādā darbinieki, kas darbu sākuši pirms desmit gadiem.
Runājot par nozari, “KH Select” pārstāvji akvakultūru uzskata par perspektīvu nozari un labprāt sadarbotos ar vietējiem uzņēmumiem, taču visu nosaka cena un izejvielas apjoms, ko vietējie nevar nodrošināt, tāpēc izejvielu nākas importēt.
Jāattīsta pārstrāde
To, ka akvakultūras uzņēmumiem jācenšas attīstīt savu pārstrādi, uzsver Latvijas Vēžu un zivju audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Augusts Ārens. Tieši pārstrāde varētu būt tā pievienotā vērtība, ar ko ražotāji varētu nodrošināt vietējo pieprasījumu un eksportu. Jaunmārupē uzņēmumā “RR Fish” jau darbojas storu iekārta, un, kā zina teikt A. Ārens, 2015. gadā plānota ikru ražošana. “RR Fish” plāno saražot ap 100 t zivju gaļas un trīs t kaviāra gadā. Kopējās projekta izmaksas, veidojot zivaudzētavu, bija ap 930 tūkstoši Ls, no tā ES līdzfinansējums – 60%, ko sedza Lauku atbalsta dienests.
“RR Fish” ražošanā izmanto tehnoloģiju, kas aizgūta no baltkrievu kolēģiem. Šī tehnoloģija atšķiras no pašmāju akvakultūras uzņēmumiem ar to, ka stores tiek audzētas noslēgtā ūdensapgādes ciklā, izmantojot recirkulācijas sistēmu. Šī tehnoloģija paredz zivis intensīvi izaudzēt līdz noteiktam svaram, un pēc kaviāra iegūšanas šo zivju gaļa tiks nogādāta tirdzniecībā. Sākumā uzņēmums darbojies dīķsaimniecībā, bet secināts, ka storu audzēšana šajā segmentā neļaus gūt lielus ienākumus, tāpēc nolemts pievērsties jaunai tehnoloģijai.
A. Ārens zina teikt, ka līdzīgi kompleksi veidojas arī Kuldīgā, kur audzē varavīksnes foreles un Viļānos, kur ir arktisko foreļu audzētava. Nākamgad paredzēts uzsākt šo zivju pārstrādi, lai varētu nodrošināt vietējo tirgu un eksporta vajadzības. Vēl ir vairāki projekti realizācijas stadijā, kas šo nozari ļautu attīstīt. Tiesa, bremzējošais faktors ir apgrozāmo līdzekļu trūkums. “Ja viens miljons ir ieguldīts, tad jārēķinās, ka vēl vajadzēs vismaz pusmiljonu apgrozāmajiem līdzekļiem, lai izaudzētu mazuļus, tehnoloģiskajām iekārtām, jārēķina arī darbaspēka izmaksas. Būtu pareizi, ja Eiropas naudā varētu ierēķināt arī apgrozāmos līdzekļus, lai uzņēmējiem iesācējiem būtu vieglāk. Tas ir šausmīgi grūts ceļš, reizēm pat uz riska un bankrota robežas,” problēmu izklāsta asociācijas vadītājs. Ja akvakultūras ražotne ir Rīgā vai tās tuvumā, kur ēdēju pulciņš ir lielāks, tad uzņēmējiem ir salīdzinoši vieglāk, bet novados aina ir pavisam cita.
Vienu no jaunākajiem un modernākajiem akvakultūras uzņēmumiem Liepājā izveidojusi SIA “Kolumbija”. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Igors Krupņiks stāsta, ka šogad tiks izaudzētas ap 60 t akvakultūras produkcijas, bet nākamgad plānots saražot 100 – 150 t. Piecus miljonus vērtā kompleksa baseinos audzē Āfrikas samus, divu veidu foreles un citas zivis. Šobrīd gandrīz visu izaudzēto uzņēmums realizē svaigā vai atvēsinātā veidā, bet pārstrādā galvenokārt nestandarta zivis. Pārstrādes apjomi augs nākamgad, kad tiks sasniegta maksimālā ražošanas jauda. I. Krupņiks akvakultūru vērtē kā ļoti perspektīvu nozari, jo “flotes nav, Baltijas jūrā zivju ir mazāk”, bet akvakultūrai platību pietiek. Taču vajadzīga valdības sapratne, jo energoresursi un citas izmaksas ir dārgas. Piemēram, Izraēlā pastāv noteikta valsta programma, kas ļauj uzņēmējiem piešķirt nodokļu atlaides, līdzīgu sistēmu vajadzētu arī Latvijā.
Arī A. Ārens uzskata akvakultūru par perspektīvu nodarbošanos, ņemot vērā pasaules tendences. “Pieprasījums pēc produkcijas ir, taču redzams, ka tirgū ienāk arī citi. Mēs lēni, bet ejam uz mērķi. Ražošana jāvirza uz pārstrādi un eksportu, lai būtu ko celt galdā. Domāju, ka uzrāviens nozarē vēl tikai sekos,” tā Augusts Ārens. Tam gan nepieciešama speciālistu apmācība un laba izglītība atbilstoši jaunākajām tendencēm.
Atbalsts būs lielāks
Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta zivsaimniecības atbalsta nodaļas vadītāja Edīte Kubliņa stāsta, ka jaunajā plānošanas periodā akvakultūrai būs pieejami 46,3 miljoni eiro, kas ir par 20 miljoniem vairāk nekā iepriekšējā periodā. Šobrīd gan vēl nav redzams būtisks ražošanas apjomu kāpinājums, jo jāņem vērā, ka labs laiks paiet līdz brīdim, kamēr zivis ir ražojošas. Ja uzņēmums plāno ražot ikrus, šis periods pagarinās vēl par trim gadiem. Raugoties uz izstrādātajām pamatnostādnēm, ko apstiprinājusi valdība, redzams, ka pārstrāde nenotiek tādā apjomā, kāda ir vēlme to redzēt, sacīja E. Kubliņa. Taču investīcijas ir pietiekamas, lai nozare attīstītos un augtu tās pievienotā vērtība – zivju apstrāde vai pārstrāde.
Akvakultūras sektora tirgus produkcijas apjoms (tonnās)
2004. g. 545
2005. g. 516
2006. g. 566
2007. g. 727
2008. g. 583
2009. g. 517
2010. g. 547
2011. g. 546
2012. g. 575
2013. g. 644
Avots: ZM Zivsaimniecības departaments
