Akūtu koronāru sindromu ārstē slimnīcā 0
Kad mans kaimiņš sūdzējās par stiprām sāpēm krūtīs un izsauca ātro palīdzību, ārsts pateica, ka viņam ir akūts koronārs sindroms un nekavējoties jābrauc uz slimnīcu. Kas tas ir par sindromu, un cik tas bīstams? Jānis Krieviņš Rīgā
Atbild Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Sirds un asinsvadu slimību klīnikas vadītājs Artis Kalniņš: “Ār-stiem bieži vien pirmajā brīdī ir grūti pateikt, vai pēkšņu stipru sāpju krūškurvī, elpas trūkuma, pārāk ātras vai lēnas sirdsdarbības iemesls ir miokarda infarkts, nestabilā stenokardija (pirmsinfarkta stāvoklis), akūti sirds ritma traucējumi, tādēļ akūtas sirds asinsvadu slimības ar līdzīgu norisi tiek dēvētas par akūtu koronāru sindromu. Šāda diagnoze ir pietiekams iemesls, lai cilvēku steidzami ievietotu slimnīcā, vislabāk specializētā kardioloģijas nodaļā.
80 – 90% pacientu ar akūtu koronāro sindromu jūt stipras sāpes krūškurvī, bet 10 – 15% slimība noris netipiski.
Piemēram, var sāpēt viena vai abas rokas, žoklis, vēders, taču sirds slimnieks var arī nejust sāpes, bet sūdzēties par pēkšņu elpas trūkumu, sirds klauvēm, vājumu. Sāpju uztvere mēdz būt samazināta cukura diabēta slimniekiem, vecāka gadagājuma vai fiziski aktīviem cilvēkiem.
Ja pacientam ir miokarda infarkts, sāpes parasti lokalizējas aiz krūšu kaula un izstaro uz kaklu, kreiso roku, plecu vai visu krūškurvja kreiso pusi. Sāpju iemesls ir nepietiekama skābekļa piegāde sirds muskulatūrai, ko izraisa sirds asinsvada sašaurinājums, pilnīga vai daļēja nosprostošanās, visbiežāk ar asins recekli jeb trombu. Tomēr ne vienmēr sāpes krūtīs izraisa sirds slimības. Tās var radīt arī kuņģa, barības vada, plaušu un mugurkaula problēmas.
Kādos gadījumos nekavējoties jāsauc ātrā palīdzība? Ja pēkšņi sākas stipras spiedošas, žņaudzošas sāpes krūtīs, kas jūtamas arī miera stāvoklī (var izstarot uz rokām, kaklu un muguru), spēcīgas sāpes vēderā, it īpaši, ja tās pavada auksti sviedri, neizskaidrojams elpas trūkums, samaņas zudums, kaut arī īslaicīgs, iepriekš nebijuši sirds ritma traucējumi – neritmiska, pārāk ātra vai palēnināta sirdsdarbība, sirds klauves, kam var pievienoties sāpes krūtīs, elpas trūkums, auksti sviedri.
Pacientam ar akūtu koronāro sindromu var būt nepieciešams invazīvs sirds un asinsvadu izmeklējums – angiogrāfija jeb koronogrāfija, kas parāda, kurā vietā un cik lielā mērā ir sašaurināti sirds asinsvadi. Pēc tam var uzsākt atbilstošu ārstēšanu, piemēram, veikt angioplastiju, kas visefektīvākā ir pirmo divu stundu laikā.
Gaidot ātro palīdzību, pacientam drīkst dot tikai tādus medikamentus, ko viņš lieto vai jau lietojis iepriekš, jo svešas zāles var ne tikai izraisīt alerģisku reakciju, bet pat nogalināt. Piemēram, nitroglicerīns pazemina asinsspiedienu, tādēļ cilvēkam, kam tas ir zems, no tā kļūs vēl sliktāk.”
