Akūts klepus vai nopietna slimība? Neārstēts tuberkulozes slimnieks var inficēt pat 20 cilvēkus 2
Latvijas Tuberkulozes apkarošanas biedrība satraucas par strauju saslimstības kritumu – šogad jaunatklāto tuberkulozes gadījumu ir par 25% mazāk nekā pērn.
Protams, par to varētu tikai priecāties, ja vien sauss klepus kopā ar drudzi, nogurumu, sāpēm kaklā un elpas trūkumu nebūtu arī biežāko Covid-19 simptomu vidū. Ārsti pieļauj, ka, veicot jaunā koronavīrusa testu un saņemot negatīvu atbildi, daļa cilvēku vairs nemeklē un neārstē klepus patieso cēloni.
Arī baktērijas nesnauž
“Tuberkulozes slimnieki apkārtējiem visbīstamākie ir līdz brīdim, kad tiek noteikta diagnoze un sākta ārstēšana,” uzsver Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Tuberkulozes un plaušu slimību centra galvenā ārste Andra Cīrule, piebilstot, ka pēc tam risks inficēt apkārtējos strauji samazinās, līdz izzūd pavisam.
Taču neārstēts tuberkulozes slimnieks var inficēt pat 20 cilvēkus.
Tuberkulozi izraisa tuberkulozes nūjiņa, kas, tāpat kā koronavīruss izplatās no cilvēka uz cilvēku elpojot, runājot, šķaudot vai klepojot gaisa pilienu veidā. “Vislielākā iespēja inficēties ir šaurās, nevēdinātās telpās, piemēram, dzīvoklī, sabiedriskajā transportā.
Ārā, svaigā gaisā inficēties praktiski nav iespējams,” norāda ārste. Visbiežāk ar tuberkulozi inficējas mājsaimniecībā vai darbavietā, īpaši – atrodoties vienā telpā ar slimnieku.
Slimībai raksturīgs klepus, kas sākumā ir viegls, bet pakāpeniski kļūst arvien mokošāks. Tam pievienojas arī citi tuberkulozes simptomi – drudzis, nogurums dienas otrajā pusē, svīšana naktīs, svara zudums.
Lai gan pastiprināta svīšana un klepus nav specifiski simptomi un varētu norādīt uz daudzām plaušu slimībām, nevajadzētu gaidīt, bet, ja klepus nemazinās trīs četru nedēļu laikā, vērsties pie ģimenes ārsta un veikt plaušu rentgenu, bet, ja radušās aizdomas par tuberkulozi, vajag veikt arī krēpu izmeklējumus.
Visi izmeklējumi, lai pārliecinātos, ir vai nav tuberkuloze, tāpat kā šīs slimības ārstēšana, mūsu valstī ir bez maksas.
Ja diagnosticēta saslimšana, jāievēro klepus higiēnas principi: pirmkārt, aizklāt muti un degunu ar vienreiz lietojamu papīra salveti, kuru pēc tam izmest miskastē, otrkārt, ja salvete nav pieejama, klepot vai šķaudīt piedurknē vai elkonī, nevis plaukstās, treškārt, obligāti valkāt sejas masku, lai pasargātu citus no inficēšanās ar tuberkulozi, bet sevi – ar Covid-19.
Klepus, augsta temperatūra, elpas trūkums, nespēks, sāpes krūtīs, kas pastiprinās dziļākas ieelpas laikā, var liecināt arī par pneimoniju jeb plaušu karsoni, kuru visbiežāk izraisa pneimokoki, streptokoki vai stafilokoki – baktērijas, kuras jau mīt mūsu organismā.
Nereti bakteriāls plaušu iekaisums ir gripas, bronhīta vai citas elpceļu slimības komplikācija, kuru vajag ārstēt saziņā ar savu ģimenes ārstu, lietojot antibiotikas.
Kas kaiš elpceļiem
Ja klepus ir sauss un lēkmjveidīgs ar elpas trūkumu, īpaši naktīs, pēc fiziskas slodzes vai gaisa temperatūras maiņas, jāpārliecinās, vai nav sākusies bronhiālā astma. To var noskaidrot, veicot spirogrāfiju – izmeklējumu plaušu funkcijas mērīšanai.
Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētais profesors alergologs pneimonologs Māris Bukovskis stāsta, ka
biežākie ieilguša klepus cēloņi ir bronhiālā astma, bronhīts, hroniskas iesnas un iekaisums deguna blakus dobumos, kā arī kuņģa skābes atvilnis barības vadā.
“Lai noskaidrotu ilgstoša klepus iemeslu, vispirms jāveic plaušu funkcijas mērījums – spirogrāfija, kuras laikā tiek noteikts plaušu tilpums un gaisa plūsmas ātrums elpceļos Ja tas neko neatklāj, seko bronhu provokācijas tests, kura laikā pacientam jāieelpo viela, kura bronhiālās astmas slimniekiem izraisa spazmu,” skaidro ārsts.
Ja nepieciešams, tiek izmantota plaušu datortomogrāfija vai bronhoskopija, jo klepus reizēm var būt vienīgais ļaundabīga plaušu audzēja simptoms.
Ar spirogrāfijas palīdzību iespējams atklāt arī hronisku obstruktīvu plaušu slimību, kurai raksturīgs pastāvīgs gaisa plūsmas ierobežojums plaušās, klepus ar pastiprinātu krēpu veidošanos un elpas trūkums.
Slimību parasti izraisa kaislīga un ilgstoša smēķēšana, retāk – pasīvā smēķēšana, ne jau velti pirmo slimības vēstnesi – klepu no rītiem – tautā mēdz dēvēt par smēķētāju klepu. Arodveselības un arodslimību ārste Jeļena Reste norāda, ka sausu kairinošu klepu vai mitru klepu ar krēpām, elpas trūkumu un citus augšējo vai dziļo elpceļu hroniska iekaisuma simptomus var izraisīt arī kaitīgi darba apstākļi – putekļi, dūmi, ķīmiskas vielas.
Biežākie putekļu izraisītie veselības traucējumi ir alerģiskas saslimšanas, piemēram, bronhiālā astma ar sausu lēkmjveida klepu, šķavām un acu asarošanu un pneimokonioze – putekļu uzkrāšanās plaušās,
kam raksturīgs elpas trūkums gan fiziskās slodzes laikā, gan miera stāvoklī, kā arī klepus ar krēpu izdalīšanos. Jāteic, ka alergēnu izraisītu klepu un citus simptomus viegli pamanīt, jo brīvdienās tie mazinās.
Akūts klepus biežāk jauniešiem*
* Biežākie Latvijas iedzīvotāju plaušu veselības problēmu simptomi pēdējo trīs gadu laikā ir akūts klepus (18%), elpas trūkums un aizdusa (16%), zaļas, dzeltenas vai cita toņa krēpas (12%), kā arī sēkšana (10%), sāpes krūtīs (10%), hronisks klepus (8%) un asiņainu izdalījumu atkrēpošana (1%).
* 43% aptaujāto pēdējo trīs gadu laikā nav saskārušies ar plaušu veselības problēmām.
* Akūts klepus visbiežāk bijis jauniešiem vecumā no 18 līdz 34 gadiem (48%), bet visretāk ar to saskārušies seniori (13%).
* Lai saglabātu plaušu veselību, 66% aptaujāto nesmēķē, 60% regulāri uzturas svaigā gaisā, 45% cenšas neuzturēties smēķētāju tuvumā, 32% regulāri nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, bet 16% izvairās no auksta gaisa.
* BENU aptiekas un pētījumu centra SKDS veiktā Veselības monitoringa rezultāti
