Lielākā slodze, mazākā alga 0
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS), kas ir lielākā un stratēģiski nozīmīgākā daudzprofilu ārstniecības iestāde Latvijā (slimnīcā ārstējas aptuveni 30% no visiem valsts stacionētajiem pacientiem), ārsti un medicīnas māsas saņem vienas no zemākajām algām. Valsts slimnīcās par darba slodzi ārstiem tiek maksāts aptuveni 1551 eiro, bet Rīgas Austrumu slimnīcā – 1282 eiro, savukārt medicīnas māsām 871 eiro, kas ir mazāk nekā citur, kur māsu alga sasniedz 936 eiro. Mazāka alga nekā citur ir arī aprūpes personālam, kurš saņem nedaudz virs 600 eiro mēnesī.
Slimnīcas valdes priekšsēdētājas pienākumu izpildītāja Egita Pole norādīja, ka slimnīcas pašreizējo finanšu stāvokli un problēmas raksturo divi būtiski aspekti: vairāku gadu garumā uzkrātie zaudējumi, kas nav samazināmi strauji un īsā laikā, vienlaikus domājot par slimnīcas attīstību (pakalpojumu apjoma pieaugumu, jaunām pacientu ārstēšanas metodēm utt.), kā arī nepietiekami no valsts finansētā augsti specializētā un komplicētā ārstēšana. Tā, piemēram, toksikoloģijas (smagas saindēšanās ar dažādām vielām) pacienta ārstēšanas faktiskie vidējie izdevumi ir par 1039 eiro lielāki nekā valsts tarifs, bet politraumu ārstēšanas izmaksas par vienu gadījumu pārsniedz valsts tarifu par 10 576 eiro. Slimnīcas finansisti aprēķinājuši, ka no visiem pacientiem, kas ārstējas šajā slimnīcā, 54% ir tādu, kuriem tiek sniegta komplicēta ārstniecība, kam nepieciešams augsti kvalificēts medicīniskais personāls, specializēts aprīkojums un tehnoloģijas.
Diemžēl, ņemot vērā bēdīgo finanšu situāciju, lielākā valsts slimnīca nespēj sasniegt izvirzīto mērķi – sniegt kvalificētu aprūpi lielākam pacientu skaitam, kā arī samazināt rindas. Slimnīcai nav naudas ne tikai jaunu medicīnisko tehnoloģiju ieviešanai, bet arī novecojošo tehnoloģiju nomaiņai pret jaunām, terciārā līmeņa slimnīcai atbilstošām tehnoloģijām. Kaut gan slimnīcā aktīvi tiek strādāts, lai uzlabotu finanšu stāvokli, piemēram, oktobrī tiks atvērta Gaiļezera poliklīnika, kura strādās līdz pulksten 19.00, tomēr uzsāktie procesi savu rezultātu nesniegs uzreiz un neatrisinās akūto situāciju.
Nezina, ka jāmaksā arī pašam
P. Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai ir sakrājušies 1,5 miljonu eiro lieli pacientu parādi, no kuriem divas trešdaļas ir nelieli maksājumi – 20 – 30 eiro.
“Daudzi mums ir palikuši parādā, un tas raksturo sociālo situāciju valstī,” sacīja slimnīcas valdes priekšsēdētāja Ilze Kreicberga. Viņa pastāstīja, ka daudzi pacienti pat nezinot, ka par valsts apmaksāto medicīnisko palīdzību ir jāmaksā līdzmaksājumi. Ierodas slimnīcā bez eiro kabatā, jo ir iekšēja pārliecība, ka medicīnai ir jābūt bez maksas.
Daļa parādnieku esot miruši, bet daļa neesot identificējama.
Slimnīca prognozē, ka šogad tai, visticamāk, būs 5,4 miljonu eiro lieli zaudējumi, jo valsts noteiktie tarifi nav atbilstoši veselības pakalpojumu faktiskajām izmaksām.
Veselības ministre Anda Čakša pastāstīja, ka universitātes slimnīcas samaksā par 150 miljoniem eiro vairāk, nekā valsts noteikusi tarifos, un 2018. gadā ieplānotie 85 papildu miljoni darba samaksai nesegs šo deficītu. Patlaban ministrijā izveidotā darba grupa strādā pie slimnīcu finanšu situācijas uzlabošanas.
