Dīķi tīra ar trosi 1
Dārza tālākajā malā skaistu loku met paliels dīķis. Tā vienā galā krāšņi zied baltās un sarkanās ūdensrozes.
Kaut gan dīķis vidū ir divarpus metrus dziļš, tomēr vasarā tas aizaug un jātīra vairākas reizes sezonā. Eksperimentējot saimnieki atraduši asprātīgu risinājumu – dīķi tīra ar trosi. Tās vidū iekar atsvaru (smagumu), nostājas katrs savā krastā un lēnām virzās uz priekšu, trosi kustinot kā zāģi. Dīķi šādi izķemmē vairākas reizes. Nogrieztās ūdenszāles uzpeld, tās izvāc ar grābekli. Kad darbs pabeigts, ūdens ir dzidrs kā baseinā.
Pūlēties ir vērts, jo dīķis ir ideāla peldvieta, to izmanto gan visa ģimene, gan sunīte Raina. Dīķī dzīvo viena forele, kas kļuvusi gandrīz par mājdzīvnieku. Dzidrajā ūdenī mīt arī signālvēži – tos nopirka dzīvus, bija paredzēti ēšanai, bet kļuva žēl un ielaida dīķī. Ziemā, kad Pēteris atbrauc no Peipusa ezera, lomā starp sasalušajām zivīm vienmēr gadās pa kādam dzīvam asarītim. Daiga uzstāj, ka tādu nedrīkst galēt nost, un asari papildina dīķa iemītnieku saimi. Tradicionālās zivju dīķu iemītnieces karpas un karūsas gan dīķī nelaiž, jo tās saduļķo ūdeni.