SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 18
Krievijas diktatora Vladimira Putina ierosinājums grozīt valsts kodoldoktrīnu pagaidām uzskatāms par retorisku eskalāciju, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns.
Viņš uzsvēra, ka tas nav nekas negaidīts. Patlaban kodoldoktrīna paredz, ka kodolieročus var pielietot gadījumā, ja valsts saskaras ar eksistenciāliem draudiem konvencionālā uzbrukumā vai arī atbildē uz kodoltriecienu. Taču autoritārā valstī kā Krievijā “papīram nav lielas nozīmes”, jo, ja Putins gribētu kaut vai šodien izmantot kodolieročus, viņam nekas netraucētu, zinot, kā Krievijā notiek vēlēšanas, kā top likumi.
“Tas ir mēģinājums palielināt globālās apdraudētības sajūtu, kā arī mēģinājumi nedaudz retoriski ietekmēt ASV prezidenta vēlēšanas,” teica eksperts.
Viņš pieminēja Robertu Kenediju junioru, kurš iepriekš bija neatkarīgais ASV prezidenta amata kandidāts, taču augustā izstājās no sacensībām un pauda atbalstu bijušajam ASV prezidentam, republikāņu kandidātam uz prezidenta amatu Donaldam Trampam. Kenedijs juniors nereti uzstājas un atgādina par kodoldraudiem. To viņš min kā iemeslu Trampa kandidatūras atbalstīšanai. Kenedija juniora ieskatā Tramps novērsīs potenciālo kodolkaru un mazinās eskalāciju. Tāpat viņš uzskata, ka ir jānoslēdz miers un attālāku valstu karos nav jāiegulda finansiāli līdzekļi.
Krievijas diktators iecerējis, ka mainītajā doktrīnā būs rezerves tiesības pielietot kodolieročus agresijas gadījumā gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju. Jautāts, kā šo saprast, ja Krievija ir agresorvalsts, kurai patlaban neviens neuzbrūk, Andžāns uzsvēra, ka ikviena valsts var darīt to, ko tā grib – “stiprie dara, ko grib, vājie, ko var”.
Viņš akcentēja, ka patlaban pasaulē ir deviņas kodolvaras – ASV, Ķīna, Krievija, Francija, Lielbritānija, Pakistāna, Indija, Ziemeļkoreja, Izraēla, kura neatzīst, ka tai ir kodolieroči. Tāpat katrā valstī ir sava kodoldoktrīna. Andžāns norādīja, ka tādas doktrīnas autoritārās valstīs nav nekā vērtas. Eksperts klāstīja, ka kodoldoktrīnas nosaka, kādos apstākļos kodolieročus var pielietot, taču var rasties arī neordināri apstākļi, kad arī demokrātiskām valstīm ir jārīkojas citādāk, ja notiek strauja eskalācija.
Runājot par Baltkrieviju, Ģeopolitikas pētījumu centra direktors uzsvēra, ka gan Krievija, gan Baltkrievija ir Kolektīvās drošības līguma organizācijas dalībvalsts, kas ir zināms NATO atdarinājums. Tā ir Krievijas veidota organizācija, kurā ietilpst vairākas bijušās padomju savienības valstis, piemēram, Kirgizstāna, Kazahstāna, Tadžikistāna, Armēnija, kura savu dalību organizācijā ir apturējusi. Taču uz šo jautājumu var paraudzīties arī no citas puses – ASV ar savu kodollietussargu sargā savus sabiedrotos.
Taujāts, vai Putina ierosinājums nav vēl viens spiediena mehānisms, lai Ukraina padotos, Andžāns uzskata, ka netiešā veidā tā tas arī ir. Šāds ierosinājums varētu norezonēt daļā ASV vēlētāju, jo ir republikāņi, kuri iestājas par atbalstu Ukrainai mazāk nekā demokrāti. Tā ir arī iespēja Trampam pateikt, ka, “redziet, vieni žvadzina kodolieročus, un kurš tad īsti grib kodolkaru, tāpēc ir jānoslēdz miers, un tāda kara nebūs”.
Ģeopolitikas pētījumu centra direktors norādīja, ka, tikko tiek pieminēts kodolkarš, cilvēkiem galvā rādās apokaliptiskas ainas, piemēram, kā notika kodolsprādziens Hirosimā un Nagasaki, kas ir divas vienīgās reizes, kad kaujā kodolieročus pielietoja. Ja Putins grozīs valsts kodoldoktrīnu, tad tas pastiprinās Trampa priekšvēlēšanu kampaņā sacīto par mieru, savukārt demokrātu kandidāte Kamala Herisa izskatītos pēc tādas, kas mēģina “vest uz kodoleskalāciju”.
Pēc Andžāna teiktā, Herisa stingri ir pateikusi, ka atbalstīs Ukrainu un viņas pozīcija būs nemainīga, savukārt, ja salīdzina, piemēram, ar ASV prezidentu Džo Baidenu, Tramps ir paziņojis, ka atrisinās karu, līdz viņš stāsies ASV prezidenta amatā. Eksperts rezumēja, ka Krievija patlaban vismaz vārdos mēģina eskalēt situāciju, turklāt jāņem vērā, ka daudziem ASV iedzīvotājiem Ukrainas liktenis nemaz nerūp tā, kā tas ir citu Ukrainas atbalstītājvalstu vidū, piemēram, Baltijā.
Viņaprāt, nav izslēgts, ka kādā brīdī Krievija kodolieročus varētu izmantot, ja tiešām situācija būtu ārkārtīgi kritiska, piemēram, ja ukraiņi dotos uz Kremļa pusi, tie būti Krievijai eksistenciāli draudi. Iespējams, tieši tāpēc Baidena administrācija līdz šim ir bijusi ļoti piesardzīga atļaut Ukrainai Krievijas teritorijā izmantot tālās darbības raķetes.
“Nevajag baidīties no eskalācijas. Tā var būt, taču tā var nebūt kodoleskalācija. Var situāciju padarīt sarežģītu citos veidos, piemēram, Krievija var piegādāt, piemēram, Irānai, husītiem Jemenā, Ziemeļkorejā vajadzīgos ieročus. Tas parādītu, ka kandidāte Herisa nevar atrisināt karus, bet viņas konkurents ir “miera prezidents”,” teica eksperts.
Ģeopolitikas pētījumu centra direktors klāstīja – ja, piemēram, Krievija veiktu taktiskā kodolieroča pielietošanu, tas uzreiz nenozīmē globālu kodolkaru. Mūsdienu tehnoloģijas ļauj aprēķināt vēja virzienu, augstumu, kādā kodolieroci detonēt, lai tas kalpotu vairāk par iebiedēšanas līdzekli, taču, ja Krievija šādi rīkotos, nebūtu skaidrs, kas notiks tālāk.
Viņaprāt, ja Krievija izmantotu kodolieročus pret Ukrainu, Lielbritānija, Francija, ASV, visticamāk, nepielietotu kodolieročus, ja rodas milzīga, stratēģiska dilemma. Eksperts nevar iedomāties, ka Lielbritānija, Francija un ASV veiks kodoltriecienus pa Krieviju, jo Krievija tad varētu atbildēt ar identisku soli pa šo valstu teritorijām.
“Ja Krievija izmantos kodolieročus, būs visstingrākie nosodījumi, noteikti pastiprinās sankcijas. Arī Ķīna būtu neapmierināta ar tādu situāciju, jo tā ir viena no tuvākajām Krievijas sabiedrotajām, taču atklāts paliek jautājums, kas notiks tālāk,” secināja Andžāns.
LETA jau rakstīja, ka Putins Drošības padomes sēdē trešdien ierosinājis izdarīt grozījumus valsts kodoldoktrīnā. Viņš apgalvoja, ka jāņem vērā “jaunie militārie draudi” Krievijai un tās sabiedrotajiem un jāprecizē kodolieroču izmantošanas nosacījumi.
Diktators norādīja, ka kodolvalsts, kas atbalsta citas valsts uzbrukumu Krievijai, atzīstama par agresoru. Viņš gan tieši nepaskaidroja, vai jaunajai dokumenta versijai jāparedz šādā gadījumā kodolieroču pielietošana. Tas varētu attiekties arī uz Ukrainu, kuru cīņā pret Krievijas agresiju atbalsta ASV un citas Rietumu kodolvalstis.
Putins arī pavēstīja, ka kodolieroču pielietošana tiks apsvērta, ja tiks saņemta ticama informācija par “masīvu gaisa un kosmosa uzbrukuma ieroču palaišanu”. Kremļa saimnieks precizēja, ka tas attiecas uz stratēģiskās un taktiskās aviācijas lidmašīnām, spārnotajām raķetēm, lidrobotiem, kā arī uz citiem lidaparātiem.
Diktators arī norādīja, ka mainītā doktrīna rezervēs tiesības pielietot kodolieročus agresijas gadījumā gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju. Tas attiecas arī uz gadījumiem, ja kāda valsts, izmantojot konvencionālos ieročus, radīs “kritiskus draudus Krievijas suverenitātei”. Putins arī apgalvoja, ka kodolieroči esot “vissvarīgākā valsts un pilsoņu drošības garantija”.
Baidens sola Ukrainai jaunu militāro palīdzību
ASV prezidents Džo Baidens ceturtdien pirms tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski paziņoja par Ukrainai paredzētās palīdzības pieaugumu, arī par teju astoņiem miljardiem dolāru militārajā palīdzībā un jaunu tāla darbības rādiusa munīciju.
“Šodien es paziņoju par drošības atbalsta palielināšanu Ukrainai un virkni papildu pasākumu, lai palīdzētu Ukrainai uzvarēt šajā karā,” teikts Baidena paziņojumā.
“Lai uzlabotu Ukrainas tālā darbības rādiusa trieciena spējas, esmu nolēmis nodrošināt Ukrainai tālā darbības rādiusa munīciju “Joint Standoff Weapon” (JSOW),” pauda prezidents, ceturtdien iepazīstinot ar ASV atbalstu Ukrainai.
Lai vēl vairāk stiprinātu Ukrainas pretgaisa aizsardzību, dots rīkojums Aizsardzības ministrijai saremontēt papildu pretgaisa aizsardzības bateriju “Patriot” un nodrošināt to Ukrainai līdz ar papildu raķetēm, norādīja Baidens.
Zelenskis jau paudis pateicību par jauno atbalstu.
“Mēs izmantosim šo palīdzību visefektīvākajā un pārredzamākajā iespējamajā veidā, lai sasniegtu mūsu galveno kopīgo mērķi – Ukrainas uzvaru, taisnīgu un ilgstošu mieru un transatlantisko drošību,” sociālajos tīklos apliecināja Ukrainas prezidents.
Baidens arī uzdeva Pentagonam paplašināt iznīcinātāju F-16 pilotu apmācību programmu un nākamgad apmācīt vēl 18 ukraiņu pilotus.
Pistoriuss: Iebrukums Ukrainā Putina Krievijai ir tikai sākums
Krievijas iebrukums Ukrainā ir tikai sākums, un diktatora Vladimira Putina režīma mērķis ir graut Rietumu pasaules vienotību un brīvību, jo tā rada bailes Maskavā, trešdien vizītē Lietuvā paziņoja Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss.
“Īstenojot savus impēriskos mērķus atjaunot Krievijas hegemoniju pār lielāko daļu Austrumeiropas un Centrāleiropas, Krievijas vadība ir izrādījusi vienīgi nicinājumu pret starptautiskajām tiesībām un uz noteikumiem balstīto starptautisko kārtību. Mēs redzam, ka Krievija strauji palielina ieroču ražošanu un stiprina savus bruņotos spēkus,” sacīja Pistoriuss, uzrunājot Lietuvas parlamentu dienā, kad deputāti sāka lemt par šomēnes parakstītās Lietuvas un Vācijas vienošanās par Vācijas brigādes karavīru, civilo darbinieku un ģimenes locekļu tiesībām laikā, kad viņi būs dislocēti Lietuvā.
“Tas viss neatstāj vietu šaubām – Putina Krievijai Ukraina ir tikai sākums. Jau šodien Krievija cenšas izmantot hibrīdlīdzekļus, lai grautu mūsu sabiedrību, Eiropas Savienības un NATO vienotību. Putina patiesais ienaidnieks – būsim godīgi – ir mūsu brīvais un neatkarīgais demokrātiskais dzīvesveids. Dāmas un kungi, viņš no tā baidās,” uzsvēra Pistoriuss.
Rietumvalstīm ir jānodrošina, lai Kremlis nesasniegtu savus mērķus, jo pretējā gadījumā sekas skars ne tikai Ukrainu, sacīja Vācijas aizsardzības ministrs.
“Sekas būs briesmīgas ne tikai Ukrainai, ne tikai Eiropai, bet visām brīvību mīlošajām pasaules nācijām. Tāpēc Vācija ir viens no spēcīgākajiem atbalstītājiem, kas palīdz Ukrainai,” viņš teica, piebilstot, ka centieni atjaunot Ukrainas teritoriālo integritāti ir kopīga atbildība.
“Es varu jums apliecināt – mūsu centieni būs nenogurstoši. Tās ir mūsu nacionālās intereses, un man personīgi tas ir svarīgs jautājums. Taču man nav jums jāstāsta, kā Krievijas uzbrukums Ukrainai palielina draudus Eiropas drošībai. Jūs jau daudzus gadus saskaraties ar tiešiem, briesmīgiem draudiem no Krievijas un Baltkrievijas puses,” sacīja ministrs.
“Jūsu drošība ir mūsu drošība,” viņš uzsvēra.
Savā runā Pistoriuss arī apliecināja, ka Vācija ir uzticams Lietuvas drošības partneris. Viņš atgādināja, ka ir uzaudzis Aukstā kara laikā, tāpēc saprot, ko nozīmē dzīvot izolācijā drošības draudu apstākļos. Tāpēc, pēc politiķa domām, alianses drošība garantē “aizsargātu brīvību”.
“Es, tāpat kā daudzi citi vācieši, zinu, ko nozīmē būt austrumu flangam. Daudziem no mums NATO nebija abstrakts jēdziens, tas bija vairogs, kas aizsargāja mūsu brīvību. Mēs ar dziļu pateicību atceramies laikus, kad varējām paļauties uz saviem lojālajiem sabiedrotajiem. Es atceros, kā šie sabiedrotie kļuva par draugiem – draugiem, kas bija gatavi aizstāvēt mūsu teritoriālo integritāti un kopējo brīvību,” sacīja Pistoriuss.
“Šodien mūsu sabiedrotie Baltijas reģionā un Austrumos var no mums sagaidīt to pašu. Jūsu drošība ir mūsu drošība. Jūsu brīvība ir mūsu brīvība. Jūsu suverenitāte ir mūsu suverenitāte. Tā ir mūsu stingrā apņemšanās,” viņš uzsvēra.
Piekrītot izvietot Lietuvā brigādes lieluma militāro vienību, Vācija ir stiprinājuši aliansi un pilda savus solījumus aizstāvēt demokrātisko Eiropu, sacīja ministrs.
“Mūsu karavīri stāvēs plecu pie pleca ar Lietuvas karavīriem, gatavi aizstāvēt šo valsti – tāpat kā visa alianse ir gatava aizstāvēt katru NATO teritorijas centimetru,” teica Pistoriuss.
Viņš norādīja, ka brigādes dislocēšana Lietuvā tiks pabeigta līdz 2027.gadam, ja būs gatava visa nepieciešamā infrastruktūra, kas jāuzbūvē Lietuvai.
Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Viļņa un Berlīne vienojās par pastāvīgu Vācijas brigādes izvietošanu Lietuvā, un Berlīne plāno to izvietot līdz 2027.gadam, lielākajai brigādes daļai bāzējoties Rūdninku mācību bāzē Šalčininku rajonā Lietuvas austrumos. Lietuvai vēl jāuzbūvē nepieciešamā infrastruktūra.
Brigādi veidos apmēram 5000 karavīru. Pašlaik Lietuva lēš, ka trešdaļa Vācijas karavīru ieradīsies kopā ar ģimenes locekļiem.
Lietuvas Aizsardzības ministrija aprēķinājusi, ka investīcijas militārajā un mācību infrastruktūrā, kas nepieciešama Vācijas brigādes uzņemšanai, var sasniegt 800 miljonus eiro.
Brigādes sākotnējais komandējošais elements – aptuveni 20 militārpersonu – ieradās Lietuvā aprīlī. Šīs militārpersonas ir atbildīgas par brigādes pārvietošanas uz Lietuvu plānošanu un prasību militārajai infrastruktūrai koordinēšanu.
Gaidāms, ka nākamgad Vācijas brigādes karavīru skaits Lietuvā sasniegs 500. Panākta vienošanās, ka pagaidām viņi tiks izvietoti Lietuvas armijas bāzēs Rokantišķos un Nemenčinē pie Viļņas.
Septembra vidū Lietuva un Vācija parakstīja vienošanos par Vācijas brigādes karavīru, civilo darbinieku un viņu ģimeņu uzturēšanās nosacījumiem Lietuvā.
