SPEICĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 22
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 528 620 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1230 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 7974 tankus, 15 307 bruņutransportierus, 13 959 lielgabalus un mīnmetējus, 1104 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 853 zenītartilērijas iekārtas, 359 lidmašīnas, 326 helikopterus, 11 187 bezpilota lidaparātus, 2297 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 19 031 automobili un autocisternu, kā arī 2344 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Putina vizītes laikā Krievija un Ziemeļkoreja parakstīs “svarīgus dokumentus”
Krievija un Ziemeļkoreja šonedēļ gaidāmās Krievijas diktatora Vladimira Putina vizītes laikā parakstīs vairākus svarīgus dokumentus, iespējams, arī stratēģiskās partnerības līgumu, pirmdien, atsaucoties uz Kremļa padomnieku, ziņo Krievijas mediji.
Kremlis šodien pavēstīja, ka Putins otrdien dosies divu dienu vizītē uz Ziemeļkoreju.
“Tiks parakstīti vairāki dokumenti”, starp kuriem būs “svarīgi, ļoti nozīmīgi dokumenti”, pavēstīja Putina ārlietu padomnieks Jurijs Ušakovs.
Starp tiem varētu būt “visaptverošs stratēģiskās partnerības līgums”, kurā tiks ieskicēta turpmākā sadarbība un risināti drošības jautājumi, sacīja Ušakovs. Viņš piebilda, ka vizītes laikā Putins un Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns runās ar žurnālistiem.
Ziemeļkorejai un Krievijai abām ir noteiktas bargas sankcijas, un tās ir padziļinājušas attiecības, kopš Krievija 2022.gada februārī atkārtoti iebruka Ukrainā. Dienvidkoreja, Ukraina un Rietumi apsūdz Phenjanu par ieroču un munīcijas nosūtīšanu uz Krieviju, kas pārkāpj abām valstīm noteiktās ANO sankcijas.
Vašingtona un Seula apgalvo, ka Krievija apmaiņā pret ieročiem sniegusi Phenjanai tehnisku palīdzību tās satelītu programmai un cita veida palīdzību.
Šī ir Putina pirmā vizīte Ziemeļkorejā kopš 2000.gada. Pagājušā gada septembrī Krievijas diktators un Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns tikās Krievijas Tālajos Austrumos. Tikšanās laikā Kims paziņoja, ka saites ar Maskavu ir viņa valsts “prioritāte numur viens”.
Zelenskis: Krievija nav gatava taisnīgam mieram
Krievija un tās vadība šodien nav gatava taisnīgam mieram, un to apstiprina diktatora Vladimira Putina šīs nedēļas paziņojums, kurā viņš pieprasa Ukrainas teritorijas, svētdien sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
“Reāli gandrīz visi teica, ka tikai ar šo vienu vēstījumu Putins visai pasaulei darīja zināmu, ka viss, ko viņš iepriekš bija teicis par patiesu vēlmi izbeigt karu, ir reizināts ar nulli,” teica Zelenskis divu dienu miera samita noslēguma preses konferencē Šveices kalnu kūrortā Birgenštokā.
Ukrainas prezidents sacīja, ka viņš šādu Putina paziņojumu uzskata par “ļoti nopietnu kļūdu”.
“Cilvēks, kurš vēlas izbeigt karu, viņš var teikt jebko, pat par iesaldēto konfliktu, kas mums neder, jo mēs viņiem neticam. Bet te ir cilvēks, kurš absolūti provocēja visu pasauli un, atklāti sakot, biedēja, runājot par to, ka viņš negrasās izbeigt karu, bet vēlas turpināt sagrābt teritoriju sagrābšanu. Tāpēc tā ir liela kļūda, kas mums ir noderīga,” sacīja Zelenskis.
Pēc viņa domām, Putina teiktais ietekmēja to, ka dažas valstis, kurām bija cits viedoklis, mainīja nostāju.
Runājot par Ķīnu, Zelenskis sacīja, ka Pekinai ir ekonomiska un politiska ietekme uz Maskavu un tā varētu palīdzēt Ukrainai.
Viņš uzsvēra, ka “Ukraina nekad nav teikusi, ka Ķīna ir mūsu ienaidnieks”, un ka viņš vēlētos, lai Ķīna kļūtu par Ukrainas draugu.
Krievija uz samitu Šveicē netika aicināta, savukārt Ķīna atteicās nosūtīt savus pārstāvjus.
Putins piektdien paziņoja, ka dos rīkojumu par tūlītēju pamieru un sāks sarunas, ja Kijiva izvestu karaspēkus no četriem Ukrainas reģioniem, par kuru aneksiju 2022.gadā paziņoja Maskava, un atteiktos no plāniem pievienoties NATO. Ukraina noraidīja Putina plānu kā manipulatīvu un absurdu.
