SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 31
Itālija piegādās Ukrainai vēl vienu pretgaisa aizsardzības sistēmu, otrdien pavēstīja Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks.
“Itālijas ārlietu ministrs Antonio Tajāni apstiprināja, ka viņa valsts nodrošinās Ukrainu ar otru pretgaisa aizsardzības sistēmu SAMP/T,” sociālajos tīklos paziņoja Jermaks.
Avots Itālijas valdībā ziņu aģentūrai AFP apstiprināja Jermaka pausto, tiesa, sīkāku informāciju nesniedzot.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iepriekš paudis, ka viņa valstij steidzami vajadzīgas vēl vismaz septiņas sistēmas, arī divas tikai Harkovas apgabala aizsardzībai.
ASV piemēro sankcijas Irānas lidrobotu nozarei
ASV piemērojušas jaunas sankcijas četrām Irānas iestādēm un vienai personai, kas saistīta ar bezpilota lidaparātiem, ko Irāna piegādā Krievijai izmantošanai karā Ukrainā.
Vašingtona pirmdien paziņoja, ka sankcijām pakļautās iestādes ir saistītas ar lidrobotu izstrādi, ražošanu un izplatīšanu, norādot, ka Irānas režīms piegādā šos lidaparātus Krievijai un tās atbalstītajiem kaujiniekiem un partneriem, lai paildzinātu konfliktu un destabilizētu situāciju reģionā.
Vienlaikus ar ASV sankcijām arī Eiropas Savienība (ES) ir piemērojusi sankcijas personām un iestādēm, kas iesaistītas Irānas lidrobotu nozarē.
ASV sankcijas piemērotas iestādēm, kas saistītas ar tehnoloģiju kompāniju “Rayan Roshd Afzar”, bet persona, kas iekļauta “melnajā” sarakstā ir Irānas Aviācijas rūpniecības organizācijas vadītājs. Šī organizācija darbojas Irānas Aizsardzības ministrijas pakļautībā un pārrauga lidrobotu ražošanu.
Arī ES dalībvalstis piektdien nolēma piemērot sankcijas sešām personām un trīs Irānas iestādēm saistībā ar lidrobotu piegādi Krievijai un bruņotiem grupējumiem Tuvajos Austrumos un Sarkanās jūras reģionā.
ES ir noteikusi sankcijas Islāma revolucionārās gvardes korpusa karaflotei par lidrobotu un raķešu nosūtīšanu tādiem kaujinieku grupējumiem kā hutieši Jemenā un “Hizbollah” Libānā. Irānas atbalstītie kaujinieki ir ievērojami pastiprinājuši uzbrukumus Izraēlas interesēm kopš kara sākuma Gazas joslā.
Personām, uz kurām attiecas šīs sankcijas, tiks iesaldēti ES esošie aktīvi un aizliegts ieceļot blokā. Tāpat būs aizliegts tieši vai netieši sniegt “melnajā” sarakstā iekļautajām personām un organizācijām līdzekļus un ekonomiskos resursus.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 512 420
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 512 420 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1290 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 7794 tankus, 15 020 bruņutransportierus, 13 345 lielgabalus un mīnmetējus, 1092 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 827 zenītartilērijas iekārtas, 357 lidmašīnas, 326 helikopterus, 10 766 bezpilota lidaparātus, 2268 spārnotās raķetes, 27 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 18 228 automobiļus un autocisternas, kā arī 2111 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Ukraina lūgs sabiedrotajiem lielāku brīvību uzbrukt militāriem mērķiem Krievijas iekšienē
Ukraina pirmdien, 3.jūnijā, paziņoja, ka mudinās sabiedrotos dot tās karavīriem lielāku brīvību uzbrukt militāriem mērķiem Krievijas iekšienē.
Pagājušajā nedēļā Vašingtona deva Ukrainai ierobežotu atļauju izmantot Rietumu piegādātos ieročus, lai uzbruktu dažiem militārajiem mērķiem Krievijas teritorijā, Kijivai cenšoties atvairīt uzbrukumus Harkivas apgabalam.
“Tā nav simtprocentīga atļauja. Tas ir saistīts ar dažiem noteikumiem, kas jāievēro,” preses konferencē sacīja ārlietu ministrs Dmitrijs Kuleba. “Mēs turpināsim strādāt ar mūsu sabiedrotajiem, lai paplašinātu tās mērogu.”
Kuleba arī sacīja, ka Krievija izmanto trīspusēju pieeju, lai atturētu valstis no dalības Ukrainas miera samitā, kas šomēnes notiks Šveicē.
Viņš sacīja, ka Krievijas mērķis ir publiski diskreditēt samitu, pārliecināt valstis nepiedalīties samitā un mudināt valstis, kuras plāno tajā piedalīties, sūtīt zema līmeņa pārstāvjus.
“Šie mēģinājumi izjaukt samitu ir sistemātiski, un to mērogs ir nepieredzēti liels, kas vēlreiz apstiprina, ka mēs darām visu pareizi,” sacīja Kuleba.
Viņš piebilda, ka Krievijas centieni ir vērsti uz Āzijas, Āfrikas un Dienvidamerikas valstīm.
Kremlis ir vairākkārt paziņojis, ka jebkurās sarunās par miera nodrošināšanu Ukrainā būtu jāiesaista Krievija, kas nav uzaicināta uz samitu.
Tā ir arī izteikusi slēptus draudus valstīm, kas ļaus Ukrainas spēkiem uzbrukt Krievijai, izmantojot sabiedroto piegādātos ieročus.
Ukrainas miera samitā Šveicē piedalīsies ASV viceprezidente Kamala Herisa
ASV viceprezidente Kamala Herisa apmeklēs Ukrainas miera samitu Šveicē, pirmdien paziņojis Baltais nams.
Mediji iepriekš ziņoja, ka ASV prezidents Džo Baidens šo pasākumu neapmeklēs, lai varētu piedalīties Holivudas zvaigznes Džordža Klūnija vadītajā pasākumā līdzekļu vākšanai viņa vēlēšanu kampaņai.
Herisu uz pasākumu Šveicē pavadīs Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans. Viņa samitā uzsvērs Baltā nama apņemšanos atbalstīt Ukrainas centienus nodrošināt taisnīgu un ilgstošu mieru. “Viceprezidente vēlreiz apliecinās atbalstu Ukrainas tautai, kas aizstāvas pret Krievijas agresiju,” paziņoja Herisas preses pārstāve.
Ukraina cenšas panākt pēc iespējas lielāku dalībnieku skaitu šomēnes Šveicē gaidāmajā miera sanāksmē, kurā Kijiva cer iegūt plašu starptautisku atbalstu savam redzējumam par nosacījumiem, kas nepieciešami, lai pārtrauktu karu.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzstāja uz Baidena klātbūtni, sakot, ka ASV prezidenta nepiedalīšanās Ukrainas miera samitā būtu līdzvērtīga ovācijām Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam.
Taču miera samits, kas notiks 15.jūnijā Lucernā, sakrīt ar līdzekļu vākšanas pasākumu Kalifornijā, ko rīko Holivudas zvaigznes Klūnijs un Džūlija Robertsa kopā ar bijušo ASV prezidentu Baraku Obamu.
Dienu pirms tam Baidens piedalīsies G7 sanāksmē Itālijā.
