SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 35
Pēc Ukrainas armijas trieciena Feodosijas ostai un krievu desantkuģim “Novočerkassk” ievainoti vismaz 19 Krievijas karaflotes jūrnieki, bet 33 skaitās pazuduši bez vēsts, atsaucoties uz avotiem, ziņo vairāki krievu mediji.
Pēc izdevuma “Ukrainska Pravda” datiem uzbrukuma laikā naktī uz 26.decembri uz kuģa atradās 77 jūrnieki.
Krimas okupācijas iestāžu vadītājs Sergejs Aksjonovs iepriekš ziņoja par vienu bojāgājušo un četriem ievainotiem civiliedzīvotājiem.
Arī Krievijas tīmekļa izdevums “Agentstvo” ziņo, ka uzbrukuma brīdī uz “Novočerkassk” atradās jūrnieki. Medijs vēsta, ka uz kuģa varēja atrasties vismaz divi virsnieki.
Ukrainas Jūras spēku pārstāvis sakariem ar presi Dmitro Pletenčuks “Radio Brīvība” izteicies, ka uz “Novočerkassk” droši vien atradās personāls, arī tad, kad kuģis stāvēja ostā. Kāds bija Ukrainas trieciena rezultāts, vēl tiek precizēts, jo izlūkošana okupētajā teritorijā ir sarežģīts uzdevums.
“Uz kuģa vajadzēja atrasties diezgan lielai apkalpes daļai, un apkalpe ir aptuveni 80 cilvēku. Ņemot vērā šāda tipa kuģi, uz tā varēja atrasties arī cilvēki no malas. Tur nevarēja iztikt bez upuriem,” norādīja Pletenčuks.
Ukraiņi notriekuši 32 no 46 krievu lidrobotiem
Ukrainas armija notriekusi 32 no 46 lidrobotiem ““, ko naktī uz trešdienu uz Ukrainu raidīja Krievija, paziņojuši Ukrainas Gaisa spēki.
“Shahed” tika palaisti no Krimas un Primorskoahtarskas, Krievijas Krasnodaras novadā.
Gaisa uzbrukuma atvairīšanā tika iesaistīti Ukrainas Gaisa spēku un Ukrainas Aizsardzības spēku iznīcinātāji un pretgaisa raķešu vienības. Pretgaisa aizsardzības spēki darbojās vismaz astoņos Ukrainas reģionos.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 355 750
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 355 750 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 790 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 5913 tankus, 10 973 bruņutransportierus, 8376 lielgabalus, 934 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 616 zenītartilērijas iekārtas, 329 lidmašīnas, 324 helikopterus, 6471 bezpilota lidaparātu, 1620 spārnotās raķetes, 23 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 11 140 automobiļus un autocisternas, kā arī 1240 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Diplomāts: NATO veic nepieciešamās darbības Eiropas drošības garantēšanai
NATO veic nepieciešamās darbības Eiropas drošības garantēšanai, trešdien intervijā TV3 uzsvēra Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš.
Lūgts vērtēt bažas daļā sabiedrības, ka Krievijas uzbrukums NATO nākotnē ir teju neizbēgams, Riekstiņš atzīmēja, ka NATO ir definēti divi galvenie draudi – Krievija un terorisms, un attiecīgi tiek veiktas nepieciešamās darbības drošības stiprināšanai un NATO jauno aizsardzības plānu iedzīvināšanai, kas paredz dalībvalstu aizsardzību “no pirmās minūtes un pirmā centimetra”.
Vēstnieks atzina, ka teju divus gadus ilgais Krievijas karš pret Ukrainu nenoliedzami rada cilvēkos nedrošību, taču NATO ļoti labi apzinās riskus un veic nepieciešamās darbības, pirmkārt, lai atturētu potenciālo uzbrucēju. Līdz šim NATO atturēšanas darbības allaž ir sasniegušas mērķi, uzsvēra Riekstiņš, kura skatījumā, arī tagad NATO vēstījums Krievijas pusē tiek sadzirdēts.
Ukraiņu pulkvedis: Kaujas par Marjinku turpinās
Doneckas apgabalā kaujas par Marjinku turpinās, un runāt par pilnīgu tās sagrābšanu nav korekti, pirmdienas vakarā pavēstīja Ukrainas Aizsardzības spēku Taurijas virziena apvienotā preses centra pārstāvis pulkvedis Oleksandrs Štupuns,
Dienas gaitā Krievijas mediji vēstīja, ka Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu ziņojis diktatoram Vladimiram Putinam, ka krievi Marjinku esot pārņēmuši savā kontrolē.
Ukrainas nacionālā telemaratona ēterā Štupuns sacīja: “Kaujas par Marjinku turpinās. Šobrīd mūsu karavīri atrodas Marjinkas administratīvajās robežās. Bet pilsēta ir pilnībā iznīcināta. Runāt par Marjinkas pilnīgu sagrābšanu nav korekti.”
Viņš arī komentēja situāciju Avdijivkas rajonā.
“Šobrīd mēs stingri turam aizsardzību. Draudi ir vienmēr – aplenkuma, pārrāvuma. Bet mēs pievelkam rezerves, mēs pārformējamies, mēs radām ienaidniekam zaudējumus. Katru dienu tas zaudē 300-400 cilvēku – kritušos un ievainotos – un ļoti daudz tehnikas,” sacīja Štupuns.
Arī ienaidnieks pievilcis tehniku, bet tā vairs nav jauna un tādas kvalitātes kā agrāk, norādīja pulkvedis.
Arī Zaporižjas apgabalā Robotines rajonā ienaidniekam nav panākumu, norādīja Štupuns.
“Tur ienaidniekam nekādas virzības nav, bet krievi visu laiku cenšas iet uz priekšu, atgūt to, ko zaudējuši iepriekš,” viņš sacīja.
“Pēdējo trīs dienu laikā mūsu karavīri tur gūstā saņēmuši divas lielas okupantu grupas. Viņi padevās gandrīz bez kaujas. Ienaidnieka morālais stāvoklis šajā virzienā ir ielauzts,” konstatēja Štupuns.
Turcijas parlamenta komiteja apstiprina Zviedrijas pieteikumu dalībai NATO
Turcijas parlamenta Ārlietu komiteja otrdien pēc vairāku mēnešu kavēšanās apstiprināja Zviedrijas pieteikumu dalībai NATO, tādējādi likvidējot vēl vienu šķērsli ziemeļvalsts ceļā uz pievienošanos aliansei.
“Protokols (par Zviedrijas pievienošanos NATO) tika atbalstīts komitejā,” pēc balsojuma ziņu aģentūrai AFP apliecināja opozīcijas Republikāņu tautas partijas (CHP) deputāts Utku Čakirezers
Līdz ar balsojumu komitejā ir sagatavots ceļš tam, lai notiktu balsojums likumdevēju sapulcē, kur vairums vietu ir prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana valdošajai koalīcijai.
Šobrīd nav skaidrs, kad varētu notikt šis balsojums.
Gandarījumu par komitejas balsojumu jau paudis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Viņš arī mudināja Turciju un Ungāriju ratifikācijas procesu pabeigt iespējami drīz.
Turcija un Ungārija ir divas vienīgās NATO dalībvalstis, kas vēl nav apstiprinājušas Zviedrijas lūgumu par uzņemšanu aliansē. Zviedrija pieteikumu dalībai aliansē iesniedza kopā ar Somiju vēl pērn pēc tam, kad Krievija februārī sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Somija aprīlī kļuva par alianses dalībvalsti.
Turcija aizkavēja Zviedrijas pievienošanos NATO, apsūdzot šo valsti par pārāk iecietīgu attieksmi pret personām un grupām, kuras Ankara uzskata par draudiem tās drošībai vai 2016.gadā notikušā valsts apvērsuma mēģinājuma līdzdalībniekiem.
Turciju arī sadusmoja demonstrācijas, ko Zviedrijā sarīkoja kurdu separātistu bruņotā grupējuma “Kurdistānas strādnieku partija” (PKK) atbalstītāji, un protesta akcijas, kurās tika dedzināts Korāns.
