Aizkustinošs stāsts par pelītes Selestīnes un lāča Ernesta draudzību. Aktuālā kino izlase 0
Zane Dzene, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
“Ernests un Selestīne” (“Ernest et Célestine”), “Shortcut”
Stefana Objē, Vensāna Patara un Benjamina Rennera animācijas filma “Ernests un Selestīne” (2012) tapusi kā Francijas, Beļģijas un Luksemburgas kopražojums, un tās starptautiskās ambīcijas norāda arī angļu valodas versijas ieskaņotāju vārdi: Forests Vaitakers, Pols Džiamati, Makenzija Foja, Viljams H. Meisijs un Holivudas leģenda Lorēna Bekola.
Aizkustinošais stāsts, kura notikumu pamatā ir beļģu rakstnieka Gabriela Vensāna bērnu grāmatas par mazās pelītes Selestīnes un lāga lāča Ernesta draudzību un piedzīvojumiem, veidots zem karoga “Atmet aizspriedumus!”, kas, visticamāk, gan līdzēja filmas pārskrējienā pa kinofestivāliem (Kannas, Toronto, Zagreba), gan sekmēja tuvināšanos “Oskariem”.
Tradicionāli veidotā, ar roku zīmētā un pasteļtoņos ieturētā filma bija nominēta kā labākā animācijas pilnmetrāžas lente, taču piekāpās Disneja “Ledus sirds” (2013) triumfa priekšā.
“Četrdesmitgadīga versija” (“The 40-Year-Old Version”), “Netflix”
Filmas notikumos pārveidojot pašas dzīvi, amerikāņu māksliniece un aktrise Rada Blanka pērn debitēja uz lielā ekrāna kā režisore, producente, scenāriste un vēl arī nospēlēja galveno lomu, par pūliņiem saņemot balvu par režiju Sandensas kinofestivālā.
Ņujorkas ne tās prestižākās ielas un nomales, afroamerikāņu kultūra un aizspriedumi pret to, skolotājas darbs ar audzēkņiem, kuriem pēc rupja vārda kabatā nav jātaustās, pretstatīti Brodvejai un tās glamūram, kā arī mokpilnajam posmam, kad tiek dzemdinātas lugas.
To visu Rada Blanka vēl apaudzējusi ar krietnu ironijas devu par četrdesmitgadnieces krīzi un sievietes lomu mūsdienu sabiedrībā.
Ejot pret Holivudas stereotipiem, režisore brīvi peld melnbaltajā estētikā un noskaņā, ko Ņujorkai piešķīruši tās zināmākie apdziedātāji, piemēram, Vūdijs Allens un Noa Baumbahs, bet sazemējumu ar realitāti nodrošina repa rīmes.
“Kā rīkotos Sofija Lorēna?” (“What Would Sophia Loren Do?”), “Netflix”
Dokumentālā īsfilma “Kā rīkotos Sofija Lorēna?” (ASV, 2021) ir producentes Redžīnas K. Skalijas veltījums savai mātei Nensijai Kulikai, kura par dzīves elku reiz izvēlējās aktrisi Sofiju Lorēnu.
Brīžos, kad gribējies padoma, miera vai iedvesmas, viņa vērusies filmu ar S. Lorēnu kadros un, pateicoties meitas profesijai – viņa bija filmas “Visa dzīve priekšā” (“La vita davanti a sé”, 2020) producente –, arī iepazinusies ar aktrisi.
Rosa Kaufmana 32 minūtes garā filma skatāma arī kā jau 86. dzimšanas dienu nosvinējušās itāliešu aktrises portrets un karjeras kopsavilkums. N. Kulikas stāsti bagātināti ar arhīvu materiāliem un intervijām, kā arī ieskatīšanos “Netflix” paspārnē tapušās filmas “Visa dzīve priekšā” aizkulisēs.
S. Lorēnas un producenta Karlo Ponti dēla Edoardo Ponti drāma uz lielā ekrāna pārcēlusi Romēna Garī ar Gonkūra prēmiju apbalvotā romāna notikumus, kas pirmoreiz ekranizēti 1977. gada filmā “Rozas kundze” ar Simonu Siņjorē titullomā.
Grāmatas darbību pārceļot uz mūsdienām, koncentrācijas nometnes šausmas izdzīvojusī un savulaik maizi kā prostitūta pelnījusī Roza nu rūpējas par “kolēģu” atvasēm, taču iepazīšanās ar mazo zaglēnu Momo maina abu dzīvi.
S. Lorēna tiek minēta kā viena no aktrisēm uz “Oskara” nomināciju – to, vai tā notiks, būs iespējams uzzināt 15. martā, kad Amerikas Kinoakadēmija atklās savus favorītus.
