Kadrs no Libānas režisores Elianes Rahebas dokumentālās filmas portreta “Migela karš”.
Kadrs no Libānas režisores Elianes Rahebas dokumentālās filmas portreta “Migela karš”.
Publicitātes foto

Aktuālā kino izlase 0

Zane Dzene, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
Pazīmes, ka tu patērē pārāk daudz olbaltumvielu 2
Krievijā trīskāršojušies “vārti uz elli”, kas var aprīt zemi un ciemus
Veselam
Kā atbrīvoties no riebīgās “riepiņas” uz vēdera. Nosaukti 5 galvenie noslēpumi
Lasīt citas ziņas

Rīgas Pasaules filmu festivāla filmas – tas norisināsies no rītdienas, 7., līdz svētdienai, 10. aprīlim, kinoteātrī “Kino Bize”, programmā pievēršoties dokumentālā kino dziednieciskajam spēkam.

Rīgas Pasaules filmu festivāla organizatori šogad atlasījuši stāstus par individuālu un kolektīvu dziedniecību pēc notikumiem, kuru rezultātā tiek sarautas saites ar citiem. Tas arī atklāts Libānas režisores Elianes Rahebas dokumentālajā filmā portretā “Migela karš” (“Miguel`s War”, 2021, Libāna, Spānija, Vācija). Filmas galvenais varonis Migels/Mišels jau gadiem dzīvo Spānijā, taču nav spējis samierināties ar bērnības traumām, attiecībām ar māti un Libānas pilsoņu karā gūto pieredzi. Smaidīgais un bieži smejošais vīrietis, kurš jau agrā jaunībā sapratis, ka ir homoseksuāls – Libānā šāda atzīšanās varēja draudēt ar, mazākais, kaunu –, pēc nejaušas iepazīšanās ar režisori piekrīt atklāt savu sarežģīto stāstu, taču, sekojot daudzām atklātām sarunām, mēs redzam gan viņu šaubāmies par šo izvēli, gan raudam, gan esam liecinieki, kā sabrūk viņa gadiem ilgi būvētās ilūzijas. Dažādu kultūru sadursme, kurai Migels/Mišels bija pakļauts jau kopš dzimšanas – viņa māte ir autoritāra sīriete, tēvs – klusējošs katolis –, gan deva viņam stabilu pamatu šodienas profesijā. Viņš ir profesionāls tulks un arābu pasaules etiķetes zinātājs, taču karjeras panākumi Migelu/Mišelu nebūt nesajūsmina, jo teju 60 gadu vecumā viņš vēl joprojām nav ticis skaidrībā ar sevi, nevienu nav īsti mīlējis un emoci­onālu tukšumu centies aizpildīt, brutāli kļūstot par miesas gabalu tikko iepazītu geju rokās. Filmas “Migela karš” biogrāfisko līniju papildina arhīvu materiāli un animētas epizodes, tā bija iekļauta Berlīnes kinofestivāla konkursa pro­grammā, kur saņēma balvu kā labākā pilnmetrāžas filma, kas atklāj LGBT tēmas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šogad Rīgas Pasaules kinofestivālā demonstrēs 23 filmas, kas sniedz ieskatu cilvēku dzīvē, kurus tiecamies definēt kā tos, kurus nepieciešams izārstēt. Vairāk: “www.kinobize.lv”, biļetes iespējams iegādāties arī iepriekšpārdošanā.

“Nebraska” (“Nebraska”, ASV, 2013, režisors Aleksandrs Peins) – “Tet+”

Aleksandrs Peins pazīstams ar filmām, kuras atklāj t. s. mazo cilvēku stāstus, un tāds ir arī Vūdijs Grānts – vecs vīrs no Montānas –, kurš ieņēmis galvā, ka loterijā laimējis vienu miljonu dolāru. Lai to saņemtu, viņam jāmēro tāls ceļš līdz pat Nebraskas pavalsts galvaspilsētai Linkolnai, un, ar skaidru prātu novērtējot tēva veselības stāvokli un komunikācijas stilu ar apkārtējiem, kopā ar viņu dodas dēls Deivids. Garais ceļš automašīnā un piedzīvojumi tajā ļauj ar citādām acīm paskatīties vienam uz otru, un po­ētiskie portreti, kādi zīmējami jau pēc brauciena, iegūst daudz cilvēcīgākus un piln­asinīgākus toņus. Galveno lomu atveido Holivudas leģenda Brūss Derns, kurš bija nominēts “Oskaram” kā labākais aktieris. Lomās iejutušies arī Vils Forte un Džūna Skiba (nominācija “Oskaram” kā labākajai otrā plāna aktrisei). Operators Fedons Papamaikls melnbalto krāsu gammu izmanto nevis Amerikas vidienes līdzenumu iemūžināšanai, bet varoņu portretu un raksturu izzīmēšanā, un arī viņa darbu ar nomināciju “Oskaram” izcēla Amerikas Kinoakadēmijas biedri. Pavisam “Nebraska” bija nominēta sešās kategorijās – arī kā labākā filma, par režiju un oriģinālscenāriju –, bet tās ceļš aizsākās jau Kannu konkursa programmā.