Aktuālā kino izlase 0
Zane Dzene, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
“Medus zeme” (“Honeyland”, 2019, Ziemeļmaķedonija, režisori Tamāra Kotevska un Ļubomirs Stefanovs) – 19. maijā plkst. 18.30 “Splendid Palace” Lielajā zālē
Ciklā “Ceļo ar filmām” skatāma Ziemeļmaķedonijas poētiskā filma “Medus zeme”, kas kļuva par starptautisku sensāciju: pirmizrāde notika Sandensā, divās (!) kategorijās (“Labākā dokumentālā pilnmetrāžas filma”, “Labākā ārzemju filma”), tā iekļuva starp Amerikas Kinoakadēmijas nominantiem, un filmas ieņēmumi no biļešu tirdzniecības pārsniedz 1,3 miljonus ASV dolāru. Tamāras Kotevskas un Ļubomira Stefanova režisētais darbs, ko pirms pāris gadiem izrādīja Baltijas jūras dokumentālo filmu programmā, filmēts trīs gadus, un tā centrā ir piecdesmitgadniece Hatidže, kura dzīvo tālu prom no civilizācijas un savas dienas piepilda, darbojoties ar savvaļas bitēm un rūpējoties par māti, kā arī viņas attiecībām ar nomadu ģimeni, kas nolēmusi apmesties uz dzīvi ciematā, ko teju visi pametuši.
“Corpus Christi” (“Corpus Christi” / “Boże Ciało”, Polija, 2019, režisors Jans Komass) – “LTV7” 20. maijā plkst. 22.55
Pēc pirmizrādes Venēcijā Jana Komasa trešā pilnmetrāžas filma “Corpus Christi” pamatīgi izceļojās pa festivāliem, kā arī bija iekļauta starp Amerikas Kinoakadēmijas nominantiem (kategorija “Labākā starptautiskā pilnmetrāžas filma”), kārtējo reizi norādot uz poļu kinematogrāfistu spēku, kas pēdējos gados guvis īpašu uzrāvienu. Un tam pat nav saistības ar lielu budžetu, kas nereti tiek piesaukts kā galvenais iemesls laba kino veidošanā, bet cilvēcīgiem stāstiem, kāds ir arī “Corpus Christi”. Divdesmitgadnieks Daniels teju visu dzīvi pavadījis aiz restēm, un, tā kā dzīve tādos apstākļos ir vairāk nekā skarba, viņš pievērsies Dievam. Savulaik veiktais noziegums nepieļauj pat mazāko iespējamību, ka Danielu varētu uzņemt garīgajā seminārā, tāpēc, izmantojis liktenīgu iespēju, viņš saģērbjas mācītāja drēbēs un kļūst par mazpilsētas draudzes dvēseļu ganu. Kaut arī ir skaidrs, ka Danielu pieķers melos, tā ir tikai viena no J. Komasa filmas līnijām, jo, par fonu izmantojot mazpilsētas kolorītu un iepriekš piedzīvoto, režisors apzināti kāpina emocijas, kuru eksplozija saliks pa vietām tik daudz ko neatbildētu. Galveno lomu spēlē Bartošs Bjelenija, kuram Daniela tēls nodrošināja vairākas balvas.
“Viens plus viens” (“One plus One/Sympathy for the Devil”, Francija, 1968, režisors Žans Liks Godārs) – “Kino Bize” no 20. līdz 22. maijam
“The Rolling Stones” šogad svin 60. pastāvēšanas gadadienu, un “Kino Bize” savu programmu “Klasikas kino vakari” šosezon noslēdz ar filmu “Viens plus viens”, kas iemūžinājusi grupu 1968. gadā, turklāt to izdarījis neviens cits kā viens no franču “jaunā viļņa” nozīmīgākajiem autoriem Žans Liks Godārs. Sākotnēji vēlējies filmēt “The Beatles” un saņēmis atteikumu, Ž. L. Godārs vērsies pie “ripojošajiem akmeņiem”, kuru mākslinieciskais tēls daudz labāk atbilda režisora ambīcijām, un dažādu problēmu pavadījumā (nodega studija, kurā “The Rolling Stones” strādāja, Braienu Džounsu arestēja u. c.) dokumentējis dziesmas “Sympathy for the Devil” tapšanu, ko papildina krāsaini inscenējumi, kas saskaņā ar Godāra ideju reflektē par laikmeta problēmām. Tēmu klāsts ir plašs: komunisms, feminisms, revolūcija, pornogrāfija, marksisms, fašisms, melnādaino tiesības (Melnās panteras), Rietumu kultūras nozīme, arī Roberta Kenedija slepkavība, rotaļībai piemetot arī komiksu kultūras triumfu un aizkadrā lasot īpaši atlasītus literāros darbus, ieskaitot Ādolfa Hitlera “Mana cīņa”.
