Longailendas glamūrs nespēj maskēt šī kinostāsta vājās vietas. Aktuālā kino izlase 0
Zane Dzene, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
“Lielais Getsbijs” (“The Great Gatsby”, Austrālija, ASV, 2013) – “TV3 Life” 22. janvārī plkst. 22.35 un 24. janvārī plkst. 0.20
Frānsisa Skota Ficdžeralda romāns “Lieliskais Getsbijs” bieži minēts starp 20. gadu bohēmas izteiksmīgākajiem spoguļiem, taču kinematogrāfistiem nav veicies ar tā adaptēšanu lielajam ekrānam.
1926. gadā tapušo filmu uzskata par pazudušu, 1949. gada filma un arī 1974. gadā tapusī versija ar Robertu Redfordu un Feju Danaveju galvenajās lomās nesaņēma kinokritiķu komplimentus, aplausi nenogranda arī pēc Baza Lūrmena veidotās filmas, kurā galvenās lomas atveido Leonardo di Kaprio, Kerija Maligane, Tobijs Magvairs.
Saņēmusi “Oskaru” divās nominācijās – par labāko mākslinieka darbu un kostīmiem –, tā savāca ļoti pieklājīgu kasi, bet Longailendas glamūrs nespēja maskēt šī kinostāsta vājās vietas.
“Sievietes fragmenti” (“Pieces of a Woman”, ASV, Kanāda, 2020) – “Netflix”
Ungāru režisora Kornela Mundruco drāma uzmanību sev pievērsa Venēcijas kinofestivālā – filma bija iekļauta konkursa programmā, galvenās lomas atveidotāja Vanesa Kērbija saņēma Volpi kausu kā labākā aktrise.
Nākamā gada “Oskaru” prognožu sarakstā atrodams gan viņas, gan veterānes Ellenas Bērstinas vārds, un komplimentus par sniegumu saņēmis arī Šaija Labīfs. Reālistiskā stāsta centrā ir Marta un viņas partneris Šons, un abu meitiņa, kurai drīz jāpiedzimst. Diemžēl, nodzīvojusi vien dažas minūtes, jaundzimusī mirst, šī traģēdija atstāj garu ēnu gan uz pāra attiecībām, gan vecmāti, gan Martas attiecībām ar viņas māti.
Scenārija autore Kata Vēbere uz papīra uzlikusi personīgu stāstu, ko izdzīvojis filmas režisors un viņa partnere. Vispirms tapa teātra izrāde, tai sekoja pilnmetrāžas filma, kuras izpildproducents ir Mārtins Skorsēze un kas jau iekļauta starp pagājušā gada nozīmīgākajiem kinodarbiem.
“Iztēlojies: Tā ir pilsēta” (“Pretend It’s a City”, ASV, 2021) – “Netflix”
Ir Frenas Lebovicas viedoklis un ir nepareizais, uz šādiem noteikumiem jau pirms daudziem gadiem parakstījās Mārtins Skorsēze, kad iepazinās ar šo autori, kura nu jau otro reizi kļuvusi par viņa kinodarba varoni – dokumentālā pilnmetrāžas filma “Publiskā runa” kinoteātros nonāca 2010. gadā. Skorsēze atzinis, ka šī vairāksēriju projekta tapšanas iemesls ir vienkāršs – viņš vēlējies vairāk laika pavadīt ar Lebovicu, un tas ir saprotams, jo leģenda, kura pērn nosvinēja 70 un kopš 1970. gada par savām mājām sauc Ņujorku, pusgadsimta laikā kļuvusi par vienu no pilsētas skaļākajām balsīm.
Turpinot sadarboties ar “Netflix”, kura paspārnē tapa “Īrs” (2019), septiņās 30 minūšu sērijās Skorsēze un Lebovica runā par visu, kas vien ienāk prātā: sabiedriskā transporta sistēmu, grāmatveikaliem, kanalizācijas lūku vākiem, džezu, imigrantiem, arhitektūru, taksometriem, filmām, sportu, naudu, dzīvesveidu…
Lebovicas ironiski kritisko skatījumu pavada Skorsēzes smiekli un pandēmijas pieklusinātās Ņujorkas tukšo ielu filmējumi, kā arī bagātīgs arhīvu materiāls: gan dokumentālie kadri, gan epizodes no filmām, gan interviju fragmenti ar F. Lebovicu.
