Aktuālā kino izlase 0
Zane Dzene, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
“Visi saka, ka es tevi mīlu” (“Everyone Says I Love You”, ASV, 1996) – TV21 15. janvārī plkst. 7.15 un 15.15.
Režisors Vūdijs Allens neslēpj, ka viņam ir tuva Amerika pagājušā gadsimta 30. gados – tas dzirdams arī viņa filmu muzikālajā noformējumā. Muzikālajā komēdijā “Visi saka, ka es tevi mīlu” viņš sniedz tiešas norādes uz deju numuriem, kas savulaik par zvaigznēm padarīja Fredu Astēru un Džindžeru Rodžersu, un, kā ierasts, izspēlē attiecību tīmekļus, kas saista ģimenes un draugus.
Arī, kā daudzās V. Allena filmās, lomas atveido virkne labi zināmu aktieru (Džūlija Robertsa, Edvards Nortons, Drū Berimora, Alans Alda, Tims Rots, Goldija Houna, Natālija Portmane, Billijs Kradaps un pats Allens), turklāt – neierasti savam lielā ekrāna ampluā – arī dzied. Viņu varoņi izdzīvo situācijas, kuru darbība noris Ņujorkā, Parīzē un Venēcijā. “Visi saka, ka es tevi mīlu” tiek ierindota V. Allena labāko filmu vidū.
“Kilimandžāro sniegi” (“The Snows of Kilimanjaro”, ASV, 1952) – TV21 17. janvārī plkst. 1., 9. un 17.
Ernesta Hemingveja darbi no 1932. līdz 1962. gadam vien bija ekranizēti 14 reizes, un bieži tos pavadījušas gan labas kinokritiķu atsauksmes, gan teicami ieņēmumi, kaut arī autors pats reti par holivudizētajām versijām izteicās pozitīvi.
Par “Kilimandžāro sniegu” ekranizāciju galvenās lomas atveidotājai Avai Gārdnerei viņš teicis, ka vienīgi viņa un kaķis tajā ir uzmanības vērti, bet kādā intervijā arī izmetis, ka labākais aktiera sniegums šajā filmā pieder hiēnai, bet Holivudas manierē pārvērsto darbu viņš nosauca par “Zanuka sniegiem” (Derils F. Zanuks bija viens no ietekmīgākajiem Holivudas studiju sistēmas producentiem).
Īsstāstu “Kilimandžāro sniegi” pirmoreiz publicēja 1936. gadā, taču kino formātā tas pirmo un pagaidām arī vienīgo reizi pārvērsts 16 gadus vēlāk. Rakstnieks Harijs Šmits, vērodams vareno Āfrikas virsotni, atceras nodzīvoto.
Apzinādamies, ka viņa mūža minūtes ir skaitītas, viņš gremdējas atmiņās par karu, svelmaino Spāniju un savas dzīves liktenīgo sievieti Sintiju Grīnu. Režisora Henrija Kinga filma ar aktieriem Gregoriju Peku, Avu Gārdneri un Sūzenu Heivardi galvenajās lomās kļuva par otru ienesīgāko 1952. gada filmu.
“Stefans Cveigs: Ardievas Eiropai” (“Stefan Zweig: Farewell to Europe/Vor der Morgenröte”, Vācija, Austrija, 2016) Shortcut.
Marijas Šrāderes biogrāfiskā filma par vienu no 20. gadsimta slavenākajiem rakstniekiem saņēmusi ne vienu vien balvu, un tā izvirzīta arī “Oskara” nominācijai kā labākā filma ārzemju valodā.
Stāsts par Austrijas ebreja Stefana Cveiga dzīvi Brazīlijā, kamēr Eiropā plosās Otrais pasaules karš, ir cilvēcīgs portrets, kurā iekļauts gan viņa nesekmīgais mēģinājums sākt jaunu dzīvi, gan samierināšanās ar briesmīgajiem zaudējumiem, ko vēl vairāk akcentē rakstnieka statuss un Dienvidamerikas košās krāsas.
