Kriminālfilmu “svētā trīsvienība” – mafija, pokers un netīrā nauda. Aktuālā kino izlase 1
Zane Dzene, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
“Kazino aplaupīšana” (“Killing Them Softly”, režisors Endrū Dominiks, ASV, 2012) – Tet+
Endrū Dominika kriminālfilma “Kazino aplaupīšana” pieder “neo-noir” apakšžanram un veidota pēc Džordža V. Higinsa 1974. gadā izdota romāna motīviem, un galvenās lomas tajā atveido Breds Pits, Ričards Dženkinss, Džeimss Gandolfīni, Rejs Liota, Skots Makneirijs, Bens Mendelsons, Sems Šepards, Vincents Kuratola un citi.
Kad tiek aplaupīta mafijas kontrolēta pokera spēle, bosi par visu vairāk vēlas uzzināt, kurš bija vainīgais, un, lai glābtu nelegālo spēļu reputāciju, darbiņš tiek nežēlīgākajam slepkavniekam Kūganam.
Viņa darba stils nav no maigajiem, un arī tas viņu padarījis slavenu, kā arī fakts, ka viņš ir gatavs līdz nāvei nomocīt tos, kuri nolēmuši stāties Kūgana ceļā,– gan ielu bandītus, gan korumpētus ierēdņus.
Kriminālfilmu “svētā trīsvienība” – mafija, pokers un netīrā nauda – nostrādāja par labu šai kinolentei arī Kannu kinofestivāla programmas atlasītāju acīs – “Kazino aplaupīšana” bija iekļauta tās konkursa programmā.
Taču jāņem vērā arī galvenās lomas atveidotāja B. Pita sarkanā paklāja pievilcība – viņš bija nesen saderinājies ar Andželīnu Džoliju, un iespēju vienu no planētas iekārotākajiem vīriešiem nofotografēt uz Kannu sarkanā paklāja negribēja laist garām daudzi, festivālam nodrošinot lielisku publicitāti.
“Sieviete paliek sieviete” (“Une femme est une femme”, režisors Žans Liks Godārs, Francija, 1961) – LTV1 20. jūlijā plkst. 21.30
Striptīzdejotāja Andžela vēlas beidzot īstu ģimeni, taču Emīls pat dzirdēt negrib par oficiālām attiecībām un bērniem, jo viņš priekšroku dod savām interesēm. Un tad situācija kļūst pavisam sarežģīta, jo Emīls piedāvā savam draugam Alfrēdam kļūt par bērna tēvu.
Skaidrības labad jāpiebilst, ka Alfrēds ir kvēli iemīlējies Andželā, un Andžela Alfrēdu atraida, taču Emīlam liek noticēt, ka Alfrēda dēļ jūk prātā… Žana Lika Godāra filma “Sieviete paliek sieviete” ir režisora veltījums amerikāņu muzikālajām filmām, tāpēc tajā ir daudzi amerikāņu mūziklu elementi, pat Parīzi ieskaitot.
Taču šajā kontekstā viņam vēstures priekšā nācās piekāpties kolēģim Žakam Demī un viņa “Šerbūras lietussargiem” (1964) un tā turpinājumam “Meitenes no Rošforas” (1967), kaut arī visas apvieno franču “jaunā viļņa” strāvojums.
Ž. L. Godāra vien trešā pilnmetrāžas filma viņa karjerā, kas ilgst jau kopš 1955. gada, ir īpaša ar tās autora pirmajiem centieniem apgūt krāsu kinolenti, un uz tās ar bezrūpīgu valšķību Mišela Legrāna mūzikas pavadījumā darbojas Anna Karina, Žans Pols Belmondo un Žans Klods Brialī – aktieri, bez kuriem “jaunais vilnis” nav iedomājams.
Turklāt ar šo kino vēsturē tik būtisko kustību ir saistīti citāti no šīs Ž. L. Godāra muzikālās komēdijas: Žannai Moro tiek vaicāts, kāda ir filma “Žils un Džims”, kas tobrīd vēl nebija nonākusi kino distribūcijā, tāpat Ž. P. Belmondo varonis stāsta, ka vēlas noskatīties lenti “Līdz pēdējam elpas vilcienam” (1960) – filmu, kas slavenu padarīja gan aktieri, gan režisoru, un tas nebūt nav viss.
Filma bija iekļauta Berlīnes kinofestivāla konkursa programmā, kur kandidēja uz Berlīnes “Zelta lāci”, un debitante A. Karina, kuras lomā režisors sākotnēji redzēja Bridžitu Bardo, saņēma balvu kā labākā aktrise, un īpašo balvu saņēma pats Ž. L. Godārs.
Kā vienu no desmit gada labākajām filmām “Sieviete paliek sieviete” izvēlējās arī “Cahiers du Cinéma” komanda, un tā iekļauta “Criterion” kolekcijā.
