Šķietami banālais stāsts un režisores provokācija. Aktuālā kino izlase 0
Zane Dzene, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Anjēzas Vardā filma “Laime” un Mikelandželo Antonioni “Nakts” – “Kino Bize” līdz 20. jūnijam
Itāļu autora Mikelandželo Antonioni drāma “Nakts” (“La Notte”, 1961) bieži tiek iekļauta visu laiku labāko filmu topu augšgalos, un tajā trīs mīlnieku lomas atveido Žanna Moro, Marčello Mastrojāni un Monika Viti, bet epizodiskā lomā pavīd Umberto Eko.
Milānas arhitektūra kalpo kā fons neatšķetināmu attiecību samezglojumiem, un tās kinematogrāfiskās kvalitātes nostrādāja kā atslēga gan uz Berlīnes kinofestivāla žūrijas locekļiem, gan Itālijas nacionālās kino balvas “David di Donatello” piešķīrējiem.
Filma skatāma gan M. Antonioni triloģijas (pirmā daļa ir “Piedzīvojums, 1960, trešā – “Aptumsums”, 1962) kontekstā, gan kā spožs Eiropas autorkino piemērs, kas ilustrē modernismu.
“Kino Bize” vasaras svelmi un kaislības godinošajā dubultseansā skatāma arī saulespuķu rotātā A. Vardā filma “Laime” (“Le Bonheur”, 1965), kuras sižetiskais ietvars uzticēts skaistajai Terēzei, viņas mīļotajam un bērnu tēvam Fransuā un koķetajai pasta darbiniecei, taču šķietami banālais stāsts ir režisores provokācija, ko vēl vairāk uzsver muzikālais fons ar Mocarta rotaļīgajām kompozīcijām.
Arī šī filma triumfēja Berlīnes kinofestivālā, un par vienu no desmit gada labākajiem kinodarbiem to izvēlējās “Cahiers du Cinéma” redakcija, kā arī tā tiek regulāri izrādīta kinofestivālu īpašajās programmās – pirms dažiem gadiem to demonstrēja Rīgas Starptautiskā kinofestivāla programmā –, jo “Laimes” vieta kino vēsturē ir gan feminisma skarta, gan tā ir viena no pēdējām filmām, kas uzņemta Francijā pirms 1968. gada nemieriem.
“Sejas, ciemi” – LTV7 19. jūnijā plkst. 18.50, “Tet+”
Anjēzas Vardā kino karjera ilga vairāk nekā 60 gadu, bet tikai viena viņas filma izpelnījās Amerikas Kinoakadēmijas biedru uzmanību – sadarbībā ar multimākslinieku JR tapusī dokumentālā filma “Sejas, ciemi” (“Visages Villages”, 2017), autores priekšpēdējais kinodarbs.
Filmas “Sejas, ciemi” pirmizrāde notika Kannu kinofestivāla ārpuskonkursa programmā, un tās ceļš pa festivāliem ir ļoti respektējams un balvu pavadīts. Turklāt tai labi veicās arī kino iznomā – filmu demonstrēja arī Latvijā.
A. Vardā mēdz dēvēt par franču “jaunā viļņa” pionieri un vecmāmiņu, un viņas karjera ir bagātīgi godalgota. Mākslinieks JR vienmēr slēpjas aiz saulesbrillēm un jau sen sapratis, ka galerijās viņam ir par šauru, tāpēc viņš dodas zem klajas debess un iedveš dzīvību dažādos objektos, tos aplīmēdams ar milzīgām melnbaltām fotogrāfijām, labi apzinoties, ka to mūžs ir terminēts.
Abiem ir kopīgas intereses, un, kad A. Vardā un JR satiekas – tas notika 2015. gadā –, viņi nolemj apceļot Franciju.
Taču tas nav tikai fizisks ceļš, bet jaunu iespaidu, sentimentālu atmiņu un pārsteidzošu atklājumu pilna odiseja, kurā nozīmīga vieta ir gan dokeriem, gan kafejnīcas oficiantei, gan kalnračiem, gan kazu audzētājiem – “mazajiem cilvēkiem” – un viņu stāstiem, kuru nospiedumus abi ceļinieki savās sirdīs ieslēgs uz mūžiem.
Respektējot viens otru, mākslinieciskos rokrakstus un labdabīgi ķircinoties, abi autori savu braucienu vēlas noslēgt ar Žana Lika Godāra apciemošanu, un “jaunā viļņa” ģēnijam savai kolēģei un ilggadējai draudzenei ir padomā pārsteigums.
