Atklāj Viljama Šekspīra dzīves pēdējās lappuses. Aktuālā kino izlase 0
Zane Dzene, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
“Lēdija Makbeta” (“Lady Macbeth”, 2016) – “Tet+”, “LMT Viedtelevīzija”
Atzīta par vienu no labākajiem 2016. gada kinodarbiem, britu drāma “Lēdija Makbeta” savulaik izrādīta arī Latvijas kinoteātros.
Tās scenārijs veidots pēc Nikolaja Ļeskova noveles “Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta” – šis darbs savulaik uzvests arī uz Nacionālās operas skatuves –, kā jau norāda nosaukums, tajā daudz kas aizgūts no Viljama Šekspīra lugas.
Kaislības pārnesot uz 19. gadsimta britu sabiedrību un priekšplānā izvirzot sievietes nevienlīdzīgo lomu tajā, filmas komanda ar režisoru Viljamu Oldroju priekšplānā spēlējas ar tēmām, kas vienmēr piesaistījušas kinematogrāfistus: noziegumi, kaislības, aizliegtā mīlestība.
Piekritusi laulībām ar vīru, kas divreiz vecāks, Ketrīna nonāk garlaicības māktā ikdienā, kurai asumu spēj piešķirt vien kāda neprātīga doma, ko viņa ielaidusi savā galvā.
Galvenajā lomā – daudzsološā britu aktrise Florence Pjū, kura kā labākā savā profesijā bija arī nominēta Eiropas kinobalvai, un tas nav vienīgais šīs filmas panākums.
“Kinsijs” (“Kinsey”, 2004) – “Tet+”
Bila Kondona (“Čikāga”, 2002, “Sapņu meitenes”, 2006) biogrāfiskā lente “Kinsijs” atklāj cilvēku seksualitātes pētniecības pioniera Alfrēda Čārlza Kinsija stāstu.
1948. gadā publicētais darbs “Vīrieša seksuālā uzvedība” ir viens no pirmajiem darbiem, kurā zinātniski aprakstīta seksuālā uzvedība, taču, protams, filmas autori nefokusējas vien uz Kinsija profesionālajiem sasniegumiem.
Galveno lomu atveido Liams Nīsons, kopā ar viņu šo stāstu ritina Lora Linnija, Kriss O`Donels, Timotijs Hatons, Pīters Sāšgods, Džons Litgovs, Olivers Plats un citi.
“Kinsijs” vairāku kinokritiķu skatījumā bija viena no labākajām 2004. gada filmām, Amerikas Kinoakadēmijas biedru vērtējumā tika izcelts L. Linnijas sniegums (nominācija “Oskaram”), gan L. Nīsons, gan L. Linnija iekļuva starp “Zelta globusu” nominantiem, un to par savu gada filmu pasludināja Amerikas Kinoinstitūts.
“Viss ir patiesība” (“All Is True”, 2018) – “Netflix”
Kenets Brana ir viens no visvairāk zināmajiem Viljama Šekspīra darbu ekranizētājiem mūsdienās, pērn britu kinoteātros nonāca viņa filma “Viss ir patiesība”, kas paver paša dramaturga dzīves pēdējās lappuses.
Pēc teātra “Globe” ugunsgrēka viņš atgriežas dzimtajā pilsētā Stretfordā pie Eivonas, un Šekspīra kārtojamie rēķini ar pagātni un paša ģimeni prasa ne tikai laiku, bet arī spēku.
Zināms, ka V. Šekspīra dzīve bijusi visai raiba, taču dokumentētu faktu par to ir maz, tāpēc kinematogrāfistiem ir brīva vaļa fantāzijai, to, tāpat kā atsauces uz viņa darbiem, izmanto arī K. Brana.
Viņš atveido arī galveno lomu, Annas lomā – Džūdija Denča, otrajā plānā – Īans Makelans.
“Divi attāli svešinieki” (“Two Distant Strangers”, 2020) – “Netflix”
Šī gada “Oskara” nominantes – īsfilmas – scenārijā ir tiešas atsauces uz filmu “Murkšķa diena” (“Groundhog Day”, 1993) un kustību, kas nes “Black Lives Matter” traģisko karogu.
Pamodies skaistas jaunas sievietes gultā, Kārters atceras, ka viņu mājā gaida suns, un dodas projām. Taču, kad viņš nonāk uz ielas, vīrietis sastopas ar policistu un jau drīz tiek nošauts.
Pamodies tās pašas jaunās sievietes gultā, Kārters pieķer sevi pie domas, ka notiekošais jau ir redzēts, un pēc vairākām šādām nāvēm no policista raidītas lodes viņš saprot, ka ir iestrēdzis laikā.
Vīrieša čuksts “Es nevaru paelpot” ir tikai viena no atsaucēm uz laiku, kādā dzīvojam.
