Aktuāla aptauja: Ko plānojat darīt pēc skolas absolvēšanas? 0
Mārcis Galejs, Krāslavas Valsts ģimnāzijas absolvents: “Uzskatu, ka tie, kas vēlas strādāt, darbu atradīs bez grūtībām, īpaši ja ir iegūta augstākā izglītība. Tāpēc mans mērķis ir studēt būvniecību Rīgas Tehniskajā universitātē, lai nākotnē darbotos galvaspilsētā par būvniecības inženieri.
Arī lielākā daļa klasesbiedru dosies studēt RTU – uz būvniekiem, ķīmiķiem, ģeologiem. Kā alternatīvu esmu apsvēris domu mācīties Aizsardzības akadēmijā.”
Linda Mazure, Viesītes vidusskolas 9. klases absolvente: “Izlaidums aizvadīts, uzreiz pēc tā iestājos Viesītes vidusskolā. Lai gan vēl esmu ieguvusi tikai pamatizglītību, zinu, ka pēc 12. klases absolvēšanas vēlos apgūt analītiskās ķīmijas tehniķa vai arborista profesiju. Lielākā daļa klasesbiedru arī turpinās mācības vidusskolā, tikai daži puiši dosies uz koledžām, lai specializētos par galdniekiem, mehāniķiem.”
Santa Konovalova, Viļakas novada Rekavas vidusskolas absolvente: “Dzīvē vados pēc principa “dzelzs jākaļ, kamēr tā karsta”. Tāpēc esmu nolēmusi turpināt iegūt zinības. Pašlaik ir vairāki varianti, taču, kamēr nav beidzies iestāšanās konkurss, negribētos tos atklāt. Skolā aizvadītie divpadsmit gadi bijuši ļoti nozīmīgi gan zināšanu ieguves, gan garīgās izaugsmes jomā. Apgūstot noteiktas tēmas, pat tādas, kas nešķita interesantas, ir izveidojies noteikts pasaules skatījums, attīstījies viedoklis par dažādām lietām. Tomēr reizēm šķiet, ka mūsu valstī ir grūti atrast darbu pat ar bakalaura un maģistra grādu. Neticu, ka pie vainas ir iemaņu vai pieredzes trūkums, galvenais trūkums ir tas, ka Latvijā nav attīstīts darba tirgus. Tāpēc mūsu zinošie jaunieši dodas uz ārvalstīm, kur viņus profesionālā ziņā vērtē augstāk.”
Valentīns Lavrinovičs, Daugavpils Krievu vidusskolas liceja absolvents: “Pēc skolas beigšanas turpināšu mācības, gribu iegūt augstāko izglītību, jo bez tās nav iespējams kļūt par pieprasītu speciālistu mūsdienu darba tirgū. Jau veiksmīgi iestājos Stokholmas Ekonomikas augstskolā Rīgā. Latvijā tāpat kā citur pasaulē ir nepieciešamas smadzenes, īpaši jau radošās jomās, par tādām uzskatu arī medicīnu un informācijas tehnoloģijas, kur jāģenerē jaunas idejas, nevis akli jāpilda dažādas mehāniskas komandas. Visi mani klasesbiedri studēs, tikai viens nolēmis pamest Latviju.”
Beatrise Gabrāne, Dagdas vidusskolas absolvente: “Tā kā mans draugs turpinās ģimenes tradīcijas, proti, strādās zemnieku saimniecībā, arī es palikšu uz dzīvi laukos. Līdztekus studēšu ekonomiku Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Ja nedzīvotu laukos, labprāt kļūtu par fotogrāfi vai stjuarti. Gribētos, lai nākotnē man piederētu savs uzņēmums vai atpūtas komplekss, kā arī neliels foto salons. Arī no manas nu jau bijušās klases neviens negrasās braukt prom uz ārzemēm, visi esam Latvijas patrioti. Daži vēlas saistīt savu dzīvi ar medicīnu, interjera dizainu, robežsardzi, citi vēl nav nolēmuši. Tiesa, latviešiem vajadzētu vairāk iesaistīties uzņēmējdarbībā, pašiem radot darba vietas. Esmu optimiste un uzskatu, ka darbs ir, tikai jāmāk to atrast. Taču nepamet sajūta, ka skola nav devusi stingru pamatu turpmākai dzīvei. Skolā nemāca, kā atrast darbu, kur vērsties sadzīves nebūšanu gadījumā, kā rīkoties, ja vēlamies precēties, šķirties vai iegādāties īpašumu. Iespējams, 12. klasē vajadzētu ieviest jaunu mācību priekšmetu, kas jauniešus morāli sagatavotu patstāvīgai dzīvei.”
Sandra Siliņa, Rīgas Teikas vidusskolas absolvente: “Diemžēl, beidzot skolu, nav stabilas pārliecības par to, ko vēlos darīt nākotnē. Šķiet, ka esmu zaudējusi laiku, jo skolā apguvu priekšmetus, ko nekad dzīvē neizmantošu. Tāpēc arī šobrīd nav viegli izvēlēties. Domāju, ka mēģināšu tikt budžeta vietā virzienā, kas saistīts ar ekonomiku, jo ekonomists un grāmatvedis mūsdienās ir labi atalgotas un pieprasītas profesijas. Arī lielākā daļa klasesbiedru plāno studēt Latvijā, bet pēc augstākās izglītības iegūšanas doties darba meklējumos uz ārzemēm. Ir arī tādi, kas jau sen nolēmuši studēt ārvalstīs, jo uzskata, ka tur ir kvalitatīvāka izglītība, kā arī plašākas darba perspektīvas. Latvijā nav viegli atrast darbu bez augstākās izglītības un pieredzes. Protams, ar iegūtu vidējo izglītību var strādāt apkalpojošajā sfērā, taču tas īsti apmierina jauno speciālistu ambīcijas.”
