Aktuāla aptauja: Kā jūtaties, pēc pusgada gaidot eiro? 0
Eduards Garkuša, jurists: “Vairāk negatīvi, jo es kā Latvijas naudas vienību arī turpmāk gribētu redzēt latu. Man ir tāda nelāga sajūta, ka eiro ieviešana ir pēdējās suverenitātes un identitātes zaudēšanas moments Latvijas valstij.
Skaidrs, ka problēmas radīs arī tīri praktiska naudas ieviešana – vecām tantēm un onkuļiem pie jaunās kārtības pierast nebūs viegli. Valsts līmenī, protams, pamazām viss tiek sakārtots – normatīvā bāze drīz būs savesta kārtībā. Pats strādāju valsts pārvaldē, gatavoju normatīvos aktus par eiro ieviešanu, tāpēc izpratne par šiem procesiem ir. Domāju, ikdienas lietās lielas pārmaiņas nebūs – kā cilvēki norēķinājās, tā norēķināsies, taču pieaugs iespēja, ka Latvijā ienāks viltota nauda, vienkāršāk būs arī atmazgāt nelegālu naudu.”
Ingrīda Šmite, sabiedrisko attiecību speciāliste: “Kopumā to uztveru pozitīvi. Kaut gan patiesībā sajūtas ir mazliet divējādas, jo lats ir mūsu valsts un neatkarības simbols. Par formālām lietām – pārskaitījumiem, kontiem, iepirkumiem pēc valūtas konvertācijas satraukuma nav. Izglītotiem un jauniem cilvēkiem, domāju, viss skaidrs. Grūtāk droši vien būs veciem cilvēkiem. Man pašai iznācis skaidrot saviem gados vecākiem radiem un draugiem, kas un kā būs no 1. janvāra, jo viņi par to uztraucas un jautā, kaut savā dzīvē jau piedzīvojuši ne mazums naudas reformu. Pašai vairāk bažas par to, kā tālāk attīstīsies Eiropa un tās valstis, kas atrodas eirozonā. Jau tagad daudzi uzņēmēji un tirgotāji produktu un pakalpojumu cenu norāda gan latos, gan eiro, tāpēc sarašanai ar jauno valūtu nevajadzētu būt apgrūtinošai un ilgai. Turklāt tagad daudzi ceļo un ar eiro ir saskārušies ne reizi vien.”
Aleksandrs Pacēvičs, celtnieks: “Domāju, būs labi. Man patīk eiro. Mēs jau gadiem dzīvojam Eiropas Savienībā, tāpēc vienota valūta ir pilnīgi normāla un vajadzīga parādība. Protams, ir mazliet žēl lata, un nostalģija būs, bet dzīve iet uz priekšu un jādzīvo tai līdzi. Katrs atstāsim kādu latu sev par mīļu piemiņu, un viss būs kārtībā. Protams, neliels satraukums ir par visām praktiskajām pārmaiņām, ko nesīs jaunās valūtas ieviešana, bet domāju, ka tiksim galā. Interesējos par to jau tagad. Vēl vakar ar kolēģi rēķinājām, kādām jābūt mūsu algām eiro izteiksmē. Esam piedzīvojuši Krievijas rubļus, “repšikus”, latus, gan tiksim galā arī ar eiro.”
Inta Šica, pensionāre: “Ar vīru nolēmām, ka eiro ieviešanu tomēr vērtējam pozitīvi, jo ir pamatotas bailes par lata devalvāciju, un tas nudien būtu daudz sliktāk nekā citāda valūta. Mani kā pensionāri nekādas formālās lietas, kas saistītas ar valūtas maiņu, principā neietekmēs, tāpēc arī par to nesatraucos. Sarežģītāks šis laiks, protams, ir valsts iestādēm un uzņēmējiem. Mūsu galvenā rūpe – domāt, kā izdzīvot. Turklāt agri vai vēlu mēs tik un tā pārietu uz eiro, ja jau esam Eiropā. Katru gadu braucam ekskursijā uz ārzemēm. Turpmāk nebūs jāmaina nauda, nebūs ārzemēs jāpārrēķina katra cena latos, lai saprastu, cik kas maksā. Jau tagad ar vīru cenšamies palēnām mainīt savus ienākumus eiro valūtā, jo domājam, ka decembrī, janvārī varam palikt zaudētājos, kā tas parasti notiek, mainoties valūtai. Pieļauju pat, ka maiņas kurss varētu būt viens pret vienu.”
Juris Šķesteris, IT speciālists: “Vairāk gan pozitīvi nekā negatīvi, jo būs ērtāk norēķināties, nebūs jāmaina nauda, dodoties uz citām Eiropas valstīm, un visādi citi sīkumi. Taču nezinu gan, kāds labums no tā visa būs tautsaimniecībai. Man personīgi lielākais mīnuss šķiet tas, ka eiro banknotes neiet standarta makā, tās ir pārāk lielas, un vajadzēs pirkt lielāku maku vai arī nauda būs jāloka, lai to iedabūtu tagadējā makā. Pats nodarbojos ar informācijas sistēmu izstrādi, un mums šis ir ražīgs laiks, jo daudzi uzņēmumi un iestādes meklē kādu, kas palīdzētu biznesu pārvirzīt darbam citā valūtā. Man tā ir papildu peļņa, jo, lai pārtaisītu un pielāgotu dažādas informāciju sistēmas, vajadzīgas zināšanas un liels darbs. Taču kopumā ar jaunās valūtas ienākšanu manā dzīvē nekas daudz nemainīsies.”
Fakti * Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) nolēmusi nereģistrēt parakstu vākšanai biedrības “Par latu, pret eiro” iesniegto Satversmes grozījumu projektu, kas paredz konstitūcijas 4. pantā noteikt latu kā Latvijas nacionālo naudas vienību. Kā argumenti minēti iespējamās pretrunas ar starptautiskajām saistībām un tas, ka nebūtu nepieciešams valsts naudas vienībai piešķirt tik augstu konstitucionālu statusu.
Reklāma
Avots: LETA |
