Aktrise Ieva Aleksandrova – Eklone sašutusi par topošā latviešu vesterna veidotāju attieksmi 0
Kā jau ziņots, pirms kāda laika sācies darbs pie jaunā latviešu vesterna “Kur vedīs ceļš” uzņemšanas. Tiek solīts, ka filmas darbība būs ar spraigu sižetu, tās notikumi risināsies 19.gadsimta beigās un tās režisors ir 23 gadus vecais režisors Matīss Kaža, kurš pats šo filmu arī nodēvējis par “pirmo latviešu vesternu”.
Zināms, ka galvenā loma uzticēta rīdziniecei Žanetei Zvīgulei, bet tāpat filmā spēlēs arī tādi aktieri kā Toms Veličko, Agnese Cīrule, Kaspars Znotiņš, Niklāvs Kurpnieks, Vilis Daudziņš, Egons Dombrovskis, Andris Keišs, Inese Kučinska, Jānis Skutelis un citi aktieri.
Kā jau vesternos, saprotams, ka filmā liela loma ir arī zirgiem, turklāt aktieriem tas varētu būt īsts izaicinājums – jāt zirga mugurā. Kā zināms, filmā piedalīsies vairāk kā 20 zirgu.
Un šis fakts arī samulsinājis Latvijā labi pazīstamo aktrisi Ievu Aleksandrovu – Ekloni, kura nesen atveidoja lomu episkajā Aigara Graubas filmā “Nameja gredzens”. Paralēli aktrises profesijai, Ieva aizraujas ar zirgiem un jāšanas sportu, un zina par šiem dzīvniekiem patiešām daudz. Turklāt Ievas prasmes jāšanas sportā nav salīdzināmas ar iesācēju prasmēm.
Savos sociālajos tīklos Ieva raksta: “Skatoties visuresošos “postus” par jauno latviešu vesterna tapšanu, saprotu, ka esmu totāli izkritusi no aktieru aprites. Jā, zinu – radošajās profesijās visi cenšas strādāt ar tiem, ko jau paši iepazinuši radošā procesā, vai ar zvaigznēm, kas garantē naudas pieplūdumu.. Loģiski. Pārkāpjot savus principus – neuzbāzties nevienam ar savu personu – filmas kastinga aģentūrai nosūtīju info par sevi un savām prasmēm, jo – tā ir latviešu filma ar zirgu piedalīšanos un man ir pietiekoša pieredze ar zirgiem gan sacensībās, gan kino.. Nesaņēmu nekādu atbildi.
Oki – pieņemu – esmu par resnu, par tievu, par vecu, par jaunu vai arī mans ģīmis nav vesternam domāts.. Bet nu vismaz – kaut kādu atbildi gribētos saņemt..
Neslēpšu – nedaudz kremt.
Prieks par kolēģiem, kuri “veselu mēnesi apguvuši jāšanas prasmes”, jo filmās, kur piedalījos iepriekš, man aktierus vajadzēja “uzsēdināt uz zirga” pāris treniņos. Mēnesis ir nedaudz vairāk par pāris treniņiem un labi, ka filmēšanā (vismaz Latvijā) izmanto zirgus, uz kuriem aktieri trenējās. Bet zirgs ir dzīvnieks un diez vai mēneša laikā var iemācīties prasmes reaģēt uz zirga sabīšanos, lekšanu sāņus vai “rodeo”, ja kaut kas zirgucim neiepatīkas. Jācer, ka tiks izmantoti dublanti ar prasmēm, lai aktieriem un zirgiem nebūtu jāpiedzīvo lieks stress.
Bet atgriežoties pie kastingiem… Kā tagad reāli notiek atlases? Patiešām pašiem ir jāuzbāžas un jāreklamē sevi – redz, māku to un šito? Kāds var man atbildēt?”
