Foto – LETA

Aktīvisti: Tīrība Rīgas jūras līča pludmalēs ir kritiska. Majoriem atņem Zilo karogu 0

Kampaņas “Mana jūra” veicēji ir apkopojuši atkritumu monitoringa datus par pludmaļu tīrību Rīgas līča Kurzemes piekrastē, kā arī Jūrmalas un Rīgas pilsētu piekrastēs. Kampaņas eksperti uzskata, ka pludmaļu tīrība Rīgas jūras līcī ir kritiska.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Jūrmalā vistīrākā ir Lielupes pludmale, visnetīrākā – Majoru pludmale, tāpēc tai šobrīd atņemts Zilais karogs, kas ir pasaulē populārākais tūrisma ekosertifikāts. Viens no Majoru pludmales vājajiem punktiem ir pludmales nomnieku bezdarbība vairāku kritēriju ieviešanas nodrošināšanai, piemēram, smēķēšanas un mājdzīvnieku pārvietošanās stingra kontrole. Lai Zilo karogu atgūtu, kopš sertifikāta atņemšanas Jūrmalai ir dota nedēļa situācijas uzlabošanai. Kā ziņo ekspedīcijas pārstāvis Jānis Ulme, patlaban Jūrmalā notiek aktīvs darbs, lai situāciju Majoru pludmalē uzlabotu.

Jūrmalas un Rīgas pilsētu piekrastē vidējais atkritumu vienību skaits ir 365 atkrituma vienību (a.v.) uz 100 metriem (m). Jūrmalā vistīrākā ir Lielupes ietekas pludmale ar 150 a.v./100 m, savukārt visnetīrākā ir Majoru peldvieta ar 425 a.v./100 m. Rīgā vistīrākā ir Vakarbuļļu peldvieta ar 177 a.v./100 m; visnetīrākā – Daugavgrīva ar 746 a.v./100 m.

CITI ŠOBRĪD LASA

Izvērtējot pludmaļu tīrību Rīgas līča Kurzemes piekrastē, monitoringa veicēji atzīst, ka vistīrākā šajā posmā ir Abragciema peldvieta (15 atkritumu vienības 100 m teritorijā no jūras līdz pirmajai stabilajai veģetācijai), savukārt visnetīrākā – diemžēl jau tradicionāli – ir Engures piekraste – 627 a.v./100 m. Kopā Kurzemes līča piekrastē vidējais atkritumu vienību skaits ir 192 a.v./100m.

Kampaņa “Mana jūra” notiek jau piekto gadu. Ekspedīcija tika uzsākta 14.jūlija rītā Nidā, šobrīd ekspedīcija ir devusies pēdējā posmā – no Vecāķiem uz Ainažiem, apsekojot un pētot situāciju Rīgas jūras līča Vidzemes piekrastē. Ekspedīcijas laikā piekrastē tiek veikts atkritumu monitorings, apsekojot 100 m garu posmu no jūras līdz pirmajai stabilajai veģetācijai. Monitorings tiek veikts saskaņā ar ANO Vides programmas (UNEP) izstrādāto metodoloģiju, ko plaši izmanto visā pasaulē.

Zilā Karoga programma ir viena no piecām globālā Vides izglītības fonda (FEE International) programmām. Tā balstās uz 29 stingriem kritērijiem ūdens kvalitātes, vides pārvaldes, vides informācijas un izglītības, kā arī labiekārtojuma un servisa jomās. Latvijā FEE International pārstāv nodibinājums „Vides izglītības fonds”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.