Velosipēdi lieliem un maziem 0
Riteņbraukšanu vasaras izklaidei fizioterapeite neiesaka tiem, kuriem ikdienā sāp mugura. – Ja ir muskuļu savilkums un sasprindzinājums, drīkst braukt, bet diska trūces gadījumā – labāk ne.
Pēc ceļu operācijām un traumām jāpaiet rehabilitācijas periodam, un tad, protams, riteņbraukšana būs vislabākā, jo stiprinās saites, locītavas un muskulatūru. Kā jebkurā nodarbē, arī riteņbraukšanā jābūt pareizi izvēlētai pozai, ko nosaka sēdekļa, stūres augstums. Ideālā variantā, braucot ar velosipēdu, mugura ir taisna vai tikai mazliet sasvērta uz priekšu. Ja mugura sakumpusi un kakls piepacelts, tiek nospiestas artērijas, kakla muskuļi.
Riteņbraukšana ir traumatisks sporta veids, jo krītot gūst ne tikai roku, plecu, plaukstu, kāju nobrāzumus, sasitumus, bet arī mežģījumus, kaulu lūzumus, plīsumus, arī galvas traumas, tāpēc bez ķiverēm uz ceļa labāk nerādīties.
Jo īpaši liela uzmanība jāpievērš, izvēloties velosipēdu maziem bērniem. Balansa divritenis bez pedāļiem derēs 3–4 gadus veciem, jo attīsta gan līdzsvaru, gan kāju muskulatūru. Bet pārdevēji veikalā mēģina iegalvot, ka tāds braucamais piemērots mazuļiem, kuri tikko sākuši staigāt. – Viņiem nav attīstīts ne līdzsvars, ne stabilitāte. Pat divgadniekam šāds divritenis nav īsti piemērots, – piebilst fizioterapeite.
Skrejritenis (skūteris) ir labs rīks, ar ko trenēt līdzsvaru un koordināciju, bet jāraugās, lai bērns atspertos pārmaiņus gan ar vienu, gan ar otru kāju, jo tad abas puses darbojas simetriski, tiek nodrošināta mobilitāte, izkustas kāju un iegurņa muskulatūra. Lai brauktu ar skrejriteni, optimāls vecums ir, sākot no pieciem gadiem.
Pirmā palīdzība
Pirms vai arī pēc skriešanas nedrīkst uzreiz peldēties, jo kājas var saraut krampji. Tā ir pēkšņa, no cilvēka gribas neatkarīga muskuļu grupas saraušanās, kas rada stipras sāpes ekstremitātēs (visbiežāk kājās). Bīstami, ja krampji sākas, atrodoties ūdenī. Galvenais – nekrist panikā, tikt līdz krastam un palēnām iztaisnot visas locītavas krampju savilktajā kājā, atspiežoties ar pilnu pēdu pret cietu pamatu un saudzīgi masējot cietušo vietu.
Ja, bumbu spēlējot, gadās nokrist, smiltīs neveikli pagriezt kāju un sastiept saites, pirmā palīdzība ir aukstuma kompreses vai atvēsinoši geli. Kad sāpes ir mazinājušās, pēc pāris dienām var izvēlēties sildošas ziedes, kompreses. Ja pēc lielās sportošanas sāp muskuļi un ir sajūta, ka jāstaigā kā robotam, pirmajās dienās pēc slodzes palīdzēs atvēsinošie geli, kas muskuļus atslābina. – Muskuļu šūnas ir tūskainas, tāpēc masāžu nevajadzētu veikt, jo sāpēs vēl vairāk. Tā derēs pēc pāris dienām. Sildoša ziede sākumā var veicināt iekaisumu, bet trešajā vai ceturtajā dienā to jau var lietot, jo muskuļi būs atslābināti. Ja sāpes nepāriet, jāiet pie fizioterapeita, jo varbūt ir lielāka problēma – sastiepumi, plīsumi.
Viena no fizioterapijas metodēm, kas mazina sāpes un tūsku, ir teipošana. Ja ir stipras sāpes un paaugstināts muskuļu tonuss, teipi muskuļus atslābina, taču muskuļus šādi var arī tonizēt. – Detonizē vai tonizē – tas atkarīgs no tā, kā teipi tiek uzlikti. Teipus var arī nopirkt aptiekā, bet jāmāk uzlīmēt, jo tas nav plāksteris. Jāzina anatomija – kur muskulis sākas, kur beidzas, kādu funkciju veic, vai iztaisno vai saliec. Jāprot uztaisīt teipam iestiepumu, jo teipošanas tehnikai ir daudz paveidu, – skaidro fizioterapeite. Teipu iesaka lietot 7–10 dienas. Protams, vasaras karstajās dienās, kad svīst, vai ziemā, kad iet pirtī, teipa mūžs ir īsāks.
Konsultējusi veselības centra “Medeors” vadītāja, fizioterapeite Daina Streļča
