Kā, aktīvi atpūšoties, neiedzīvoties traumās 0
Aktīviem sportotājiem problēmas ir zilumi, sāpoši muskuļi, izmežģītas potītes un vēl nezin kas. No tām varētu izvairīties, ja vien pirms aktīvās sportošanas mazliet sagatavotos.
Skrienot piedomāt
Ne jau slavenos zīmolos ir vērtība, tomēr katrai sporta aktivitātei jāpiemeklē piemēroti apavi un apģērbs. Tehnoloģijas attīstās arī šajā jomā, un, ja pirms gadiem desmit sportošanai tika ieteikts kokvilnas apģērbs, tagad ir īpaši materiāli, kas elpo un ātri žūst, kad cilvēks sportojot sasvīst. Ieteicamākos apavus konkrētam sporta veidam un gandrīz katra sportotāja kājām iespējams noteikt datortestā.
Fizioterapeite Daina Streļča stāsta, ka skrējējiem jāpārdomā maršruts un nevajag pirmajās reizes pārspīlēt, skrienot garas distances. – Uzmanība jāpievērš pat ceļam. Cietāks segums (asfalts) var būt traumatisks kājām, jo īpaši, ja ir saišu problēmas, – brīdina fizioterapeite. – Pirms skriešanas noteikti jāiesildās, un pietiks pat ar dažiem vingrojumiem. Ja mājās ir velotrenažieris, uz tā jāpaminas vismaz 10 minūtes.
Skriešanas laikā jākontrolē elpošanas ritms – uz katriem diviem soļiem ieelpa un izelpa. Ja nepareizi elpo vai pat aiztur elpu, rodas aizdusa, sāpes labajā paribē, un skriešanas treniņš, cik ātri sācies, tik ātri beidzas.
Pirms garākām distancēm sporta zālē jau laikus jāstiprina kāju un muguras muskulatūra. – Ja mugura ir vāja, būs nepareiza skriešanas pozīcija un stāja, kas atkal radīs sāpes jostas daļā. Ir redzēti skrējēji, kuri sagāzušies uz priekšu vai tipina uz pirkstgaliem, – komentē Daina Streļča. – Visām muskuļu grupām jābūt nodarbinātām. Ja tās būs nostiprinātas, skriešanas kvalitāte uzlabosies.
Volejbols, ko izklaidējoties mēdz uzspēlēt pludmalē, ir vistraumatiskākais rokām un kājām, jo kustības ir straujas – gan atspērieni, gan palēcieni. Smiltis ir mīkstas, un sekas pēc tādas sportošanas ir sāpīgas – potīšu izmežģījumi un saišu plīsumi.
Pareizs inventārs un tehnika
Visām vecumu grupām optimāls sporta veids ir nūjošana. – Taču tas jādara pareizi, – piebilst Daina Streļča. – Ja ir sāpes locītavās, osteoartrīts vai artrīts, to vajadzētu darīt ļoti uzmanīgi un pirms tam noteikti konsultēties ar ārstiem. Jāizvērtē fiziskais stāvoklis, un, lai veicinātu locītavu kustību apjomu un uzlabotu asinsriti, pamazām sāk nūjot.
Nūjošana ir vismazāk traumatisks sporta veids, bet, ja nūjas ir pārāk garas vai īsas vai kalnu trekingam paredzētas, pēc garāka pārgājiena var sāpēt plaukstas un locītavas. – Ja ir nepareiza nūjošanas tehnika un nepiemērots inventārs, plaukstām palielinās slodze un var iekaist saites, jo muskuļi tiek pārslogoti, – stāsta fizioterapeite.
Nepareizas nūjošanas dēļ var saasināties muguras sāpes. Muskuļi pēc nūjošanas var sāpēt arī tāpēc, ka pirms tam nav bijusi iesildīšanās, bet pēc nodarbības – atsildīšanās jeb stiepšanās vingrojumi. Tas jādara prātīgi un pamazām, muskuļi jāiestiepj un jānotur, skaitot pie sevis vismaz līdz 15.
