Aktīvāk ķer latviski nerunājošus pedagogus un īpašu uzmanību pievērš bērnudārziem 26
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Gan izmaiņu Izglītības likumā dēļ, kas paredz arvien vairāk izglītības sistēmā ieviest valsts valodu, gan notikumu Ukrainā dēļ iepriekšējā mācību gadā lielāka uzmanība nekā agrāk tika pievērsta tam, vai pedagogi patiesi māk un lieto latviešu valodu augstākajā līmenī, atzīst Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD).
Diemžēl pagaidām nav atrasts juridiski pareizs risinājums, kā anulēt valsts valodas prasmes apliecinājumu tiem, kuri realitātē latviešu valodu atbilstošā līmenī neprot. Pēdējo četru gadu laikā Valsts valodas centrs (VVC) pieķēris 396 pedagogus, kam gan ir likumā prasītais dokumentālais apliecinājums par augstākā līmeņa valsts valodas prasmi, taču latviešu valodu šādā līmenī skolotājs neprot.
80 no šiem pedagogiem pieķerti jau šī gada pirmajā pusē – līdz 21. jūnijam. Tas ir daudz, jo pērn visa gada laikā VVC izglītības iestādēs atklāja vien 50 pedagogus ar neatbilstošām valsts valodas zināšanām.
Valsts valodas centra Valodas kontroles departamenta vadītāja pienākuma izpildītāja, Valodas kontroles Rīgas reģiona nodaļas vadītāja Aira Semjonova “Latvijas Avīzei” gan skaidro, ka pērn tik mazs pieķerto skaits bijis tāpēc, ka kovida pandēmijas un attālināto mācību dēļ pārbaudes skolās apsīka.
Taču kopumā pārbaudes izglītības iestādēs notiek, gan pamatojoties uz kontroles programmām, ko VVC izveido pēc savas iniciatīvas, gan reaģējot uz sūdzībām.
Kā “Latvijas Avīzei” atklāj IKVD pārstāve Jana Veinberga, dažkārt arī IKVD rosina Valsts valodas centram aizsūtīt inspektoru uz kādu no izglītības iestādēm. Tā notiek gadījumos, kad IKVD saņēmis sūdzību par to, kad kādā skolā kāds pedagogs vai amatpersona nepietiekami lieto un pārvalda latviešu valodu, kā arī tad, kad IKVD pārstāvji bijuši skolā veikt akreditāciju vai pārbaudīt kāda cita veida sūdzību un viņiem radušās aizdomas par nepietiekamu valsts valodas prasmi pedagogam vai kādam no darbiniekiem.
Īpaša uzmanība – bērnudārziem
Skaitļi rāda, ka gan šogad, gan pērn lielākā daļa latviešu valodas nepratēju atklāti pirmsskolas izglītības iestādēs. Izrādās, veidota īpaša pirmsskolas programma tieši pirmsskolām. Kāpēc? A. Semjonova atbild: “Pēdējo četru gadu laikā Valsts valodas centrs veido kontroles programmas uz savas iniciatīvas pamata, nosakot riska jomas un izvērtējot to sabiedrisko aktualitāti.
Kontroles programmas ir mērķtiecīga pārbaužu veikšana, lai monitorētu situāciju un panāktu atbilstības nodrošināšanu. Piemēram, kontroles programma pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs tika uzsākta, lai noteiktu pirmsskolas izglītības iestāžu personāla valsts valodas lietošanas atbilsmi normatīvo aktu prasībām un līdz ar to iestāžu gatavību nodrošināt izglītības programmu apgūt valsts valodā saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2020. gada 11. jūnijā.”
Kontroles programmā tiek pārbaudītas visas attiecīgās izglītības iestādes, bet, ņemot vērā Valsts valodas centra kapacitāti, pārbaudes nenotiek visās iestādēs vienlaikus.
Kas notiek Latgalē?
Pēdējos trīs gados veiktas trīs valsts valodas prasmes pārbaudes arī interešu izglītības un profesionālās izglītības iestādēs, taču tikai Latgalē. Dati ir neiepriecinoši. 2020. gadā Daugavpils Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumā no 63 pedagogiem par latviešu valodas neprasmi sodītas 10 personas.
Tas sevišķi pārsteidz, jo valsts profesionālās izglītības iestādēs jau desmitiem gadu mācībām jānotiek tikai valsts valodā – latviski. Pērn profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādē “Daugavpils Individuālo sporta veidu skola” no 57 pedagogiem par valsts valodas nelietošanu sodītas pat 23, bet šogad Zilupes Mūzikas un mākslas skolā atklājies, ka no astoņiem pedagogiem divi valsts valodu neprot gana labi.
Iekaltas atbildes nelīdz
Kā tiek secināts, ka pedagogs neprot valsts valodu? A. Semjonova stāsta, ka tas notiek pārbaudes intervijā. Tā tiek veidota, ņemot vērā Valsts valodas likumā noteikto, ka valsts valoda jāprot un jālieto tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai. Tāpat ņem vērā valdības izdotos noteikumus par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību, kuros raksturots personu valsts valodas zināšanu un prasmju apjoms, kāds nepieciešams.
Piemēram, pedagogam tiek jautāts, par ko strādājat, kāda ir jūsu darba pieredze, kāpēc izvēlējāties šādu profesiju, kā gatavojaties stundām, kā veidojat stundas plānu, kā novēršat konfliktus bērnu starpā, kā sadarbojaties ar kolēģiem.
Turklāt tiek uzdoti jautājumi, kas prasa veikt C1 (augstākajam valsts valodas prasmes) līmenim raksturīgās funkcijas – formulēt viedokli, argumentēt, secināt, izvērsti raksturot un salīdzināt, paust attieksmi un emocijas. Vienāda līmeņa speciālistiem var tikt uzdoti dažādi jautājumi atkarībā no intervijas gaitas u. c. faktoriem.
Tiesa, ir gadījumi, kad redzams – pedagogs paredzējis jautājumus un atbildes iekalis. Taču pieredzējuši inspektori parasti saprot, kad runā to, kas iepriekš iemācīts: sejas izteiksme tad parasti esot nekustīgāka. Esot arī citi praksē apgūti un izstrādāti veidi, kā pieķert tos, kam valsts valodas zināšanas nav atbilstošas.
Ne vienmēr zaudē darbu
A. Semjonova skaidro, ka valsts valodas nelietošana profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā ir administratīvais pārkāpums, par ko piemēro vai nu brīdinājumu, vai naudas sodu no 35 līdz 150 eiro.
Taču darbu šie pedagogi ne vienmēr zaudē: viņiem ir iespēja uzlabot latviešu valodas zināšanas, bet, ja tas neizdodas un tāpēc tiek atlaisti, darbā pieņem cita skola. Kā tas iespējams? A. Semjonova teic: “Strādāt par pedagogu ir tiesības personai, kurai ir pedagoģiskā izglītība vai kura apgūst pedagoģisko izglītību, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām profesionālās kvalifikācijas prasībām.
Sodāmība valsts valodas lietošanas jomā nav starp tiem kritērijiem, kas aizliegtu personai ieņemt pedagoga amatu, vai starp tiem nodarbinātības ierobežojumiem, par kuru esamību iestādes vadītājam jāpārliecinās pirms personas pieņemšanas darbā par pedagogu. Valsts valodas prasmes apliecības nav terminētas, un Valsts valodas centra kompetencē nav anulēt apliecības uz konstatētā pārkāpuma pamata.
Turklāt runa nav tikai par apliecībām, bet par jebkuru dokumentu, kas apliecina valsts valodas prasmi, – pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības sertifikātu, sekmju izrakstu no apliecības par pamatizglītību, dokumentu, kas apstiprina, ka persona ir ieguvusi pamata, vidējo vai augstāko izglītību akreditētās programmās latviešu valodā. Jā, ir gadījumi, kad cilvēks pabeidzis latviešu skolu, bet tāpat latviski šobrīd vairs nerunā pietiekami labi. Gadās, ka pat ar svaigu augstskolas diplomu latviešu valodas prasmes nav pietiekamas. Šis ir komplicēts jautājums, kura risinājumi vēl ir izstrādes procesā.”
Zināms, ka IKVD uzsācis brīdināt skolu direktorus, lai neņem darbā pedagogus ar nepietiekamām valsts valodas zināšanām.
