Aktīvāk jāapkaro naudas atmazgāšana 1
Eiropas Komisija grib izveidot finanšu plūsmu efektīvu pārraudzības iestādi ar plašākām pilnvarām ES likumu, kas vērsti pret naudas atmazgāšanu, īstenošanai, taču vairāku ES dalībvalstu nevēlēšanās dot plašākas pilnvaras Briselei šajā jomā var nobremzēt EK plānu.
ES valstīm nav vienotas nostājas
Eiropas Komisijas izpildprezidents Valdis Dombrovskis pagājušajā nedēļā izziņoja rīcības plānu nelegālas naudas aprites apkarošanai.
“Mums jāizveido spēcīga ES mēroga pārraudzības iestāde, kas varētu darboties tad, ja, piemēram, nacionālās pārraudzības aģentūras netiek galā,” intervijā izdevumam “Politico” teica Dombrovskis.
“Mums ir stingri likumi pret naudas atmazgāšanu, bet to īstenošana ir nevienāda,” viņš atzina. EK rīcības plānā ir ierosinājumi harmonizēt un atjaunināt ES noteikumus pret naudas atmazgāšanu un uzlabot saziņas kanālus starp dažādu valstu finanšu izlūkošanas iestādēm, kas analizē informāciju no bankām un citiem uzņēmumiem, kam ir pienākums ziņot par aizdomīgām finanšu darbībām.
Plānā var izdarīt papildinājumus līdz 29. jūlijam.
Vairāki finanšu eksperti uzskata, ka plāna apstiprināšana, kas paredzēta nākamgad, var ievilkties, jo vairākas dalībvalstis nevēlas plašāku pilnvaru piešķiršanu ES mēroga pārraudzības iestādei finanšu jomā.
Igaunija, kur pēdējos gados atklāti vairāki lielu naudas summu atmazgāšanas gadījumi, kā arī Ungārija un Polija jau ir noraidījušas vajadzību veidot jaunu ES finanšu pārraudzības aģentūru.
“Politiskā līmenī šīs valstis var paust atbalstu, taču bez tālākas rīcības,” intervijā “Politico” izteicies Eiropas politikas pētniecības centra Briselē izpilddirektors Karels Lanū.
Viņaprāt, ES drīzāk vajadzētu saskaņot prasības finanšu izlūkošanas iestāžu ziņojumiem par pārraugāmajām bankām un uzlabot saziņu starp galvaspilsētām, nevis censties veidot jaunu pārraudzības iestādi. Kā piemēru Lanū min Maltu, kas, iestājoties ES, solīja attīrīt savu banku sistēmu no aizdomīgiem darījumiem, taču tagad pārdod pases ārzemju ieguldītājiem. Līdzīga programma ir Kiprai un vēl vairākām ES valstīm.
EK “koncentrē domas”
Pēdējos gados atklātie naudas atmazgāšanas skandāli Dānijā, Igaunijā, Vācijā, Latvijā, Maltā, Nīderlandē un Zviedrijā uzskatāmi liecina par ES finanšu darījumu pārraudzības neefektivitāti, atzīmē “Politico”.
ES dalībvalstu valdības gadiem ir dažādi vērtējušas EK direktīvas pret naudas atmazgāšanu, ietverot tās nacionālajos likumos, taču atstājot spraugas, ko var izmantot negodīgi darboņi.
Situāciju pasliktina saziņas trūkums starp dalībvalstu finanšu pārraudzības iestādēm. “Mūsu pieredze pēdējos gados (par naudas atmazgāšanu) ir palīdzējusi koncentrēt domas,” intervijā “Politico” apgalvoja EK viceprezidents Valdis Dombrovskis.
Taču bija vajadzīgs ASV Finanšu ministrijas paziņojums 2018. gada februārī, lai atklātu virkni aizdomīgu darījumu tolaik Latvijas trešajā lielākajā bankā “ABLV Bank”, kas tagad ir likvidācijas procesā.
Eiropas Centrālajai bankai savulaik netika uzdota naudas atmazgāšanas darījumu pārraudzība dalībvalstu bankās, ko uzņēmās valdību finanšu kontroles iestādes.
Tagad EK viceprezidents Dombrovskis paziņojis, ka situācija ir jāmaina, aicinot veidot finanšu uzraudzības aģentūru, kam būtu pilnvaras pārraudzīt kā bankas, tā arī nacionālās finanšu uzraudzības iestādes un sodīt tās pārkāpumu gadījumā.
Jāatvirzās no nacionālo finanšu uzraugu padomes
Viens no EK priekšlikumiem paredz izveidot jaunu aģentūru ar plašām pilnvarām izmeklēt ne tikai finanšu iestādes, bet arī, piemēram, derību slēgšanas kantorus.
Šī plāna īstenošana prasītu laiku un naudu, kas būtu problēma koronavīrusa krīzes situācijā.
Otrs plāns paredz paplašināt ES pašreizējā banku regulatora pilnvaras un papildināt tā darbinieku skaitu, kas izmeklē naudas atmazgāšanas lietas, lai varētu pārraudzīt arī nacionālo finanšu uzraudzības dienestu darbu.
Visu nacionālo banku pārraudzībai būtu vajadzīgs daudz lielāks darbinieku skaits, bet ES pašreizējā banku regulatora padomē darbojas bloka nacionālo finanšu uzraudzības dienestu vadītāji, kas bijuši negribīgi pārmetumu izteikšanā viens otram.
Pagājušajā gadā ES banku regulatora padome, kuras birojs atrodas Parīzē, lēma neizmeklēt Dānijas un Igaunijas finanšu uzraudzības iestāžu (bez)darbību sakarā ar aptuveni 200 miljardu eiro atmazgāšanu caur “Danske Bank” Igaunijas filiāli no 2007. līdz 2015. gadam.
“Fakts, ka viņi nerīkojās saistībā ar vienu no lielākajiem banku skandāliem Eiropā, liecina, ka ir nepieciešama daudz efektīvāka pārraudzība un lēmumu pieņemšanas struktūra, lai atvirzītos no nacionālo finanšu uzraugu padomes,” intervijā “Politico” uzsvēra EK viceprezidents Valdis Dombrovskis, kurš kritizējis ES banku regulatora padomes lēmumu.
Vairāku valstu Eiroparlamenta deputāti paziņojuši, ka ir vajadzīga efektīva rīcība nelegālo finanšu darījumu apturēšanā, it īpaši koronavīrusa krīzes situācijā.
