Aktieris Juris Jope: Visorganiskāk varu izpausties dziedot 0
Tieši šodien pirmizrāde no jauna iestudētajai Zigmara Liepiņa operai “Parīzes Dievmātes katedrāle” režisores Indras Rogas versijā Latvijas Nacionālajā teātrī. Muzikāli un emocionāli sarežģīto Kvazimodo lomu izpilda jaunais aktieris Juris Jope, saukts arī par vienu no Latvijas Nacionālā teātra dziedošajiem līderiem.
Īsā pauzē starp intensīvajiem mēģinājumiem Juris “Latvijas Avīzei” stāsta par izjūtām, strādājot pie izrādes, un arī par nākotnes plāniem.
“Brīdis pirms pašas pirmizrādes ir pats smagākais un atbildīgākais darba posms, kad jāpieslīpē vokāls un uz skatuves pilnībā jāiedzīvina galvā izprātotais Kvazimodo tēls,” sarunu iesāk Juris. Viens no nedaudzajiem, kurš piedāvājumu nākt Latvijas Nacionālā teātra štatā saņēma jau tūlīt pēc aktierstudiju absolvēšanas Latvijas Kultūras akadēmijā pērn vasarā. Četras pirmizrādes piedzīvotas, taču Kvazimodo loma “Parīzes Dievmātes katedrālē” ir Jura līdz šim lielākais notikums teātrī. “Loma “Parīzes Dievmātes katedrālē” man ir ļoti liels pārbaudījums. Viegli nebūs.” Viņš pastāsta, ka sevišķi liels izaicinājums esot sabalansēt emocionalitātes devu ar pārdomātu izpildījumu, jo Kvazimodo sarežģītā muzikālā partija un tēls pieprasa daudz fiziskās un mentālās enerģijas.
Savukārt pievilcīgākais darbā pie iestudējuma, Juraprāt, ir atainot ārēji neglītu, trauslu un neaizsargātu būtni ar spēcīgu un skaistu iekšējo pasauli, kas jo sevišķi atspoguļojas Z. Liepiņa komponētajā mūzikā.
Jau tolaik, kad jaunais aktieris pirmo reizi iepazinis Z. Liepiņa 1996. gadā pirmuzvesto operu, tieši Nika Matvejeva un Igo spēlētais Kvazimodo tēls viņam šķitis viskolorītākais. “Zigmara Liepiņa mūzika kopumā ir gan skaista, gan komplicēta, tiesa, mana Kvazimodo partija prasa sevišķi augstu vokālā izpildījuma līmeni,” stāsta Juris un atklāj, ka darbs pie lomas aizņēmis visu viņa laiku un atlikt esot nācies arī gada iesākumā kopā ar maestro Raimondu Paulu un jauno aktrisi, kolēģi Madaru Botmani izstrādāto koncertprogrammu “Spītība”. Maestro komponēto un līdz šim retāk atskaņoto dziesmu koncertcikls tapis sadarbībā ar Latvijas Nacionālo teātri un plānots, ka nākamajā sezonā tas būs klausāms Liepājā, Ventspilī un citās Latvijas pilsētās.
“Nenoliegšu. Dziedāšana ir mans jājamzirdziņš,” noteikts ir Juris. Plašāku publikas uzmanību viņš piedzīvoja jau 2010. gadā, kad Liepājas teātrī mūziklā “Vestsaidas stāsts” izdziedāja Tonija lomu. Bet, kā izrādās, aizraušanās ar vokālo izpildījumu sākusies vēl nedaudz iepriekš. Juris rēķina, tas varētu būt otrā kursa sākums, kad pie pasniedzējas Anitas Garančas esot izmēģinājies dažādus dziedāšanas stilus, tostarp baroka ārijas.
“Aktieris jau sevi var izpaust gan runājot, gan dejojot, bet man visorganiskāk izdodas to darīt vokāli – dziedot,” dažādās pieejas aktierspēlei uzskaita Juris, kura dziedāšanas talantu publiski jau atzinuši gan maestro Raimonds Pauls, gan arī Zigmars Liepiņš.
Pats Juris lēš – visticamāk, viņš atrodoties mūziķa karjeras pašā sākumā, taču šo ceļu aktieris nopietni apsver. Jau pēc aktierstudiju beigšanas gribējis stāties Mūzikas akadēmijā, bet, kad nācis piedāvājums no teātra, nolēmis izmantot iespēju “izgaršot” aktiera profesiju. “Šobrīd es sev esmu uzlicis tādu kā pārbaudes laiku līdz vasaras beigām, kad izlemšu, vai palikt teātrī vai studēt mūziku. Uz diviem krēsliem apsēsties nevaru,” Juris skaidro, piebilzdams, ka patiesībā šis nu esot pēdējais brīdis izšķirties, jo mūziķa ceļš ir daudz ilgāks. Turklāt arī grūtāks, kaut arī galamērķis, operas skatuve, viņaprāt, ir augstāks sasniegums.
Tagad gan jāsakoncentrējas un pēdējie darbi jāveic pie Kvazimodo lomas pirms “Parīzes Dievmātes katedrāles” atklāšanas un šā iestudējuma maija izrādēm. Tad Jāņu koncerts kopā ar Raimondu Paulu 11. novembra krastmalā Rīgā. Galu galā vēl pagaidām nevar zināt, cik pievilcīgs būs piedāvājums nākamajai sezonai teātrī, kur Jurim patīk radošā gaisotne un atsaucīgais kolektīvs.
