Aktieri dīkstāvi uztver emocionāli; mēnesi vēl varētu izturēt 0
Kamēr Latvijas teātru vadītāji pēc izrāžu atcelšanas gatavojas arī ļaunākajiem scenārijiem, aktieri dīkstāvi uztver emocionāli – šoks, neziņa par nākotni un radošais vakuums liedz izbaudīt neplānoto atvaļinājumu.
Pašlaik daudzu teātru aktieri pirmajā piespiedu atvaļinājuma eiforijā vēl steidz priecēt publiku ar tiešsaistes lasījumiem un internetā no autortiesību dzīlēm tiek izcelti līdz šim neredzēti izrāžu ieraksti, taču, krīzei ieilgstot, pār teātra ļaužu galvām savelkas neziņas mākonis.
“Dzīvojam vienai dienai,” skumīgās pārdomās dalās Liepājas teātra vadošā aktrise Agnese Jēkabsone. Līdz 28. martā paredzētajai Mihaila Ļermontova poēmas “Dēmons” pirmizrādei Viestura Meikšāna režijā bija atlikušas nepilnas divas nedēļas. Galvenā loma tandēmā ar aktieri Egonu Dombrovski jau bijusi teju iespēlēta. Aktrise teic: “Bēdīgi, bijām gatavības līmenī, bija vajadzīga tikai skatuve. Pats grūtākais ir neziņa, ka neko nevaram plānot – pirmajā mirklī jūties absolūti bezspēcīgs. Tomēr man ir maza trīsgadniece, kura neļauj saskumt vai sēdēt pie televizora. Pavadām laiku pilnvērtīgi un aktīvi, braucam pie vecākiem uz laukiem, pirmoreiz pēc ilgiem gadiem redzu pavasari. Smeļos enerģiju, tā noderēs uz skatuves!”
Dailē gatavi sliktākajam scenārijam
“Pēc sava ilgā darba mūža tagad saprotu, ko nozīmē visu dienu pavadīt pie datora, un, godīgi sakot, tas nav viegli. “Skype” konferences reizēm var būt nogurdinošākas nekā reālas sapulces,” sarunā ar “LA” secina Dailes teātra jaunais direktors Juris Žagars, kurš pēc atgriešanās no filmēšanās Madridē vēl nedēļu pavadīs karantīnas režīmā.
Pēc J. Žagara teiktā, Dailes teātra vadībai esot trīs teātra virzības krīzes scenāriji – optimistisks, vidēji optimistisks un pesimistisks. “Labākajā gadījumā, ja viss beidzas 14. aprīlī, situācija nebūs slikta. Mēs nedaudz pagarināsim šo sezonu un beigsim to nevis 5. jūnijā, bet pirms Jāņiem. Paspēsim gan iestudēt paredzētos jauniestudējumus, gan nospēlēt uz jūniju pārceltās marta un aprīļa izrādes. Ja situācija ieilgs, tad nākamo sezonu uzsāksim agrāk, jau augustā, kad spēlētu izrādes, ko nenospēlējām pavasarī. Pilnīgas karantīnas gadījumā viss ir slikti, un, protams, nekāda izrāžu ražošana nevar notikt. Šobrīd ražošanas procesā ir sešas izrādes – pa divām lielajā zālē, mazajā zālē un kamerzālē. Ja nepaspējam izrādes saražot šogad, tas būs jādara augustā, septembrī, un tas varētu ieviest korekcijas nākamā gada repertuārā.”
Dailes teātra direktors lēš, ka ar pašreizējo valsts dotāciju pietiktu teātra darbinieku algām līdz augustam, arī nesaņemot biļešu ieņēmumus. “Paldies Dievam, Dailes teātra vadība paspēja nomainīties un sagrupēties. Komanda faktiski strādāja jau iepriekš, un pašlaik kontrolējam situāciju teātrī. Daudzās pozīcijās teātrī darbs neapstājas – ļoti daudz lietu var darīt attālināti. Vienkārši līdz šim nebijām spiesti to iemācīties.”
J. Žagars arī atklāj, ka “sliktu scenāriju” gadījumā esot izstrādāts modelis, kā mēģināt turpināt radošo procesu. “Svarīgi, lai cilvēki nejūtas depresīvi, lai saprot, ka šis nav pasaules gals, bet tikai periods, kas jāpārdzīvo. Bezdarbība nogurdina visvairāk. Sākot no nākamās nedēļas, paredzēti vairāki lugu lasījumu iestudējumi režisoru vadībā. Man un teātra galvenajam režisoram Viesturam Kairišam, kurš šobrīd ir savās lauku mājās, ir padomā vairākas lugas, iespējams, monoizrādes vai arī neliela aktieru sastāva izrādes augstvērtīgā, profesionālā izpildījumā. Ja mēs kā valsts teātris kaut ko piedāvājam, tas nekādā gadījumā nevar būt amatieriski un lēti.”
Valmierā optimisms – atsāks mēģinājumus
“Pirmajās trīs brīvajās dienās, iespējams, bija patīkama atvaļinājuma sajūta, bet neziņa par to, kad tas beigsies, dara nemierīgu. Ja sportists daudz trenējas, bet netiek uz sacensībām, viņam draud pārdegšana – ceru, mēs, aktieri, līdz tam nenonāksim,” pārdomās dalās Valmieras teātra aktieris Imants Strads.
Vairāki Valmieras teātra aktieri nesen atgriezušies no ārzemēm, tāpēc teātris ievērojot divu nedēļu pārtraukumu, taču nākamnedēļ plānots atsākt vairāku izrāžu mēģinājumus. “Mūsu priekšrocība ir atrašanās reģionā, nostāk no lielpilsētas kņadas, tāpēc varam veiksmīgāk organizēt darbu – uz darbu var atbraukt ar riteni, nākt kājām vai ierasties ar personīgo auto,” sarunā ar “LA” norāda teātra direktore Evita Sniedze-Ašeradena.
Pašlaik Valmieras teātra kase ir slēgta, taču ik pa laikam uz skatītāju telefona zvaniem tajā atbild nevis kasieri, bet paši aktieri, iepriecinot un mierinot satrauktos zvanītājus. Tikmēr LTV platformā “Teātris.zip” teātris sola piedāvāt izrāžu ierakstus, tostarp Oļģerta Krodera iestudējumus “Ķiršu dārzs” un “Tie paši oši”, Mārtiņa Eihes režijā veidoto Gunāra Priedes lugas “Smaržo sēnes” iestudējumu un citas. Iecerēti esot arī literāri lasījumi tiešsaistē.
“Orientējamies uz labvēlīgu scenāriju, proti, ka 15. aprīlī atsākam strādāt. Šobrīd galvenais ir saglabāt vēsu prātu un turpināt darbošanos, ievērojot visus piesardzības pasākumus. Lielākie jautājumi – vai būs jāatgriež nopirkto biļešu nauda, kas ir visai liela, kā arī tas, vai aprīlī un maijā cilvēki nāks uz teātri,” saka Evita Sniedze-Ašeradena.
Nenospēlētās izrādes pagaidām pārceltas uz tuvākajiem datumiem aprīlī un maijā. “Noteikti pagarināsim sezonu. Spēkā paliek Valmieras Vasaras teātra festivāls augustā. Ceram, ka paspēsim izspēlēt maijā paredzētās pirmizrādes, starp tām ir izrāde “Tilti” ar brīnišķīgajiem Elīnu Vāni un Tālivaldi Lasmani galvenajās lomās, melnā komēdija “Inišmānas leitnants” Mārtiņa Eihes režijā, Mārtiņa Meiera monoizrāde jūnijā Ineses Mičules režijā, tāpat arī aktiera Krišjāņa Salmiņa iestudējums “Mana drauga meitene”. Tāpat plānots Indras Rogas aktieru kursa iestudējums Rīgā mūzikas namā “Daile”. Ir cerība, ka notiks arī maija beigās ieplānotās viesizrādes Rīgā Nacionālajā teātrī – plānots rādīt “Smieklu sasaukšanos”, kas jau izpirkta, un “Uz Akapulko, kundze”.”
Jānis Vimba: kultūra cietīs visvairāk
“Kultūra, kas Maslova vajadzību piramīdā nav primāra, būs viena no nozarēm, kas cietīs vistrakāk,” spriež Latvijas Nacionālā teātra direktors Jānis Vimba. “Grūti arī paredzēt cilvēku rīcības modeli pēc krīzes. Protams, tā nesīs pamatīgus finanšu zaudējumus tāpat kā jebkurā citā nozarē. Tāpēc ceram uz Kultūras ministrijas atbalstu, lai visi kopā izdzīvotu.”
Teātra direktors sola rīcības plānu tuvākajās dienās. “Pašlaik organizatoriskās lietas darām attālināti – tām nav vajadzīgs tiešais kontakts. Iespēju robežās mēģināsim visas izrādes pārcelt uz septembri, oktobri. Ja tas nebūs iespējams, atgriezīsim naudu par biļetēm. Skaidrs, ka, izrādes pārceļot, tām vajadzīgs papildu laiks mēģinājumiem, lai tās iedzīvinātu no jauna, kas atņem laiku jaunu izrāžu mēģinājumiem. Ir versija, ka sezonu nepagarināsim, bet uzsāksim ātrāk nākamo, taču šis var mainīties, jo kaut ko solīt šobrīd ir nejēdzīgi un bezatbildīgi.”
Tikmēr interneta vidē varēšot baudīt Nacionālā teātra izrādes kā e-kultūru. “Mums ir visai daudz pēdējo septiņu gada laikā radītu, lielisku izrāžu, kuru ieraksti līdz šim nav parādīti. Tās gan nebūs mūsu repertuāra izrādes, izņemot “Pieaugušos”, kas jau tagad skatāma “LMT Straume”.”
Lielākais šoks – neatkarīgajiem aktieriem
“Ir labi, ka ir brīvais laiks, taču fonā ir neziņa un bailes,” teic brīvā aktrise Anta Aizupe. “Paldies Dievam, paspējām nofilmēt visas seriāla “Viss pa jaunam” sērijas, bet ir atcelts diezgan daudz izrāžu un mēģinājumu. Šobrīd onlainā mēģinām Martas Elīnas Martinsones un Anetes Konstes izrādi, kurai pagaidām pirmizrāde plānota 10. maijā K. K. fon Stricka villā. Gaidām ziņas ar cerību, ka mazie teātri varēs atsākt darboties ātrāk, jo skatītāju vietu skaits tajos ir mazāks. Lielākais šoks un uztraukums ir par algu – mēs, neatkarīgie aktieri, saņemam tik, cik nospēlējam. Ja visu atceļ, nepaliek nekas. Teikšu godīgi, ja situācija ieilgs, man nav nekāda plāna.”
Tikmēr neatkarīgā teātra “Kvadrifrons” režisors un aktieris Klāvs Mellis atzīst: “Šobrīd sajūta ir kaut kādā ziņā eksotiska. Tu vari pēkšņi neskriet no vienas vietas uz otru, kaut ko padomāt, paslinkot, darīt lēnāk. Tomēr vienā brīdī tas sāks “piegriezties” un kļūt neiespējami, un ir jāsāk domāt, ko darīt tālāk, ja šādi turpinās kādu laiku.”
“Kvadrifrona” aktieri pašlaik “pašizolējušies” lauku mājās Ēdolē, kur notiek arī daļa no teātra publiski izziņotajiem “Dekamerona” lasījumiem. “Mēs būtu šausmīgi priecīgi un patīkami pārsteigti, ja 14. aprīlī dīkstāve, kā plānots, varētu beigties, bet tas sāk šķist arvien bezcerīgāk. Ekstrēmais scenārijs – šī teātra sezona mums ir beigusies. Tomēr mums kā neatkarīgiem māksliniekiem tiklīdz kā nav darba, tā arī nav pilnīgi nekādu ienākumu. Ceram, ka tas tiks risināts kaut kādā mērā kultūrpolitikas līmenī.”
Ievilkt elpu un iet tālāk
Arī režisora Elmāra Seņkova nesen dibinātajai teātra kompānijai “ESARTE” nācies atcelt “Latvijas skolas somas” projektā plānotās bērnu izrādes “Šekspīra mazais komplekts”. Režisors atzīst – situācija ir neapskaužama. “Mēnesi mēs vēl varētu izturēt, bet ilgākā laikā pašnodarbinātajiem aktieriem sāksies finansiālas problēmas. Reizē šī ir brīnišķīga iespēja apstāties, pārdomāt daudz lietu, ko pirms tam, iespējams, darījām pārlieku ātri un pavirši. Latvijas Kultūras akadēmijā aktiermākslas studenti šobrīd aizstāv maģistrantūras eksāmenus tiešsaistē – pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, tas ir ērti. Turklāt nav atcelta komunikācija, ģimene un daba. Palasām grāmatas, ko neesam paguvuši, iedziļināmies, ievelkam elpu un ejam tālāk.”
