Nepieciešama aknu transplantācija. Brīnumu gaidot… Ilzes un Igora ļoti personiskie stāsti 0
Latvijā ik gadu vairākiem desmitiem cilvēku tiek atklāta smaga aknu slimība, un nereti vienīgā iespēja, lai dzīvotu, ir aknu transplantācija. Tāda ir nepieciešama arī Igoram un Ilzei, taču viņiem nav tik lielu līdzekļu, lai operāciju veiktu ārvalstīs, savukārt šobrīd Latvijā to nav iespējams izdarīt…
Ilze
Ilzei ir tikai 48 gadi, taču jau kādu laiku viņa nestrādā un saņem no valsts invaliditātes pensiju. Viņai ir iedzimta nieru un aknu policistoze, kas izpaužas netipiski. Tas nozīmē to, ka sievietei nierēs un aknā cita virs citas veidojas cistas, kas pildās ar šķidrumu. Atsūkt to nav jēgas, jo cistu ir ļoti daudz un izmeklējumos ir redzams kamols – tik ļoti tās saaugušas. Arī nooperēt šādas cistas nav iespējams. Vienīgā izeja ir nieru un aknas transplantācija, turklāt Ilzei šie orgāni ir nepieciešami no viena donora, lai pēc tam nerastos komplikācijas.
Pērn sadarbībā ar dakteri Jāni Vilmani Ilze ir uzrakstījusi pieprasījumu Nacionālajam veselības dienestam par atbalstu aknu transplantācijai. Pēc mēneša Ilze saņēma atteikuma vēstuli ar pamatojumu, ka aknu transplantācija nav iekļauta valsts apmaksājamo operāciju sarakstā. „Diemžēl Latvijā tā nav iekļauta arī maksas operāciju sarakstā, kā, piemēram, nieru transplantācija,” saka Ilze. Viņa atzīst, ja ārsti Tartu slimnīcā, kurp viņa devās septembra beigās, būs gatavi veikt viņai nepieciešamo aknu un nieru transplantāciju, izmaksas par katru operāciju varētu būt ap 50 tūkstošiem eiro.
„Šādas naudas man nav, tāpēc vienīgā izeja, ko redzu, ir vērsties labdarības organizācijās,” Ilze nopūšas un piebilst, ka, veicot operāciju Latvijā, izmaksas noteikti būtu krietni zemākas: „Nedomāju, ka Latvijā ir sliktāki speciālisti nekā Tartu, Lietuvā vai Baltkrievijā. Neskatoties uz to, ka Latvijā šādas operācijas netiek veiktas, mūsu ārsti brauc stažēties, turklāt slimnīcai ir iekārtas un dakteri ir gatavi to visu darīt.”
Diemžēl pēc brauciena uz Tartu Ilzes cerības drīzumā atkal labi justies un strādāt izplēnēja. Viņa saņēma atteikumu transplantācijas operācijas veikšanai. Kāpēc? Jo Ilzei nieru mazspēja ir 3. stadijā, taču, lai domātu par orgānu transplantāciju, nepieciešama 5. stadija nieru mazspējai, kad cilvēkam, lai dzīvotu, jau jāveic dialīze… “Ja būtu tikai aknas vaina, tad man veiktu transplantāciju, jo tā ir ļoti liela, tomēr saņēmu atteikumu,” saka Ilze, valdot asaras. Tās izraudātas mājupceļā, un tagad sieviete ir apņēmības pilna turpināt cīņu par to, lai šādas operācijas – aknu un nieru transplantāciju – veiktu Latvijā. Viņa ir pārliecināta, ka no mūsu ārstiem nesaņemtu atteikumu, jo akna patiesi izaugusi milzīga un rada lielas problēmas, krietni apgrūtinot citu iekšējo orgānu darbību.
“Ja Latvijā nebūs iespējas veikt aknas transplantāciju, ceru, ka kāds no dakteriem vismaz piekritīs daļējas aknas rezekcijas operācijai. Kas zina, varbūt tad nākotnē vajadzēs transplantēt tikai nieres, jo tās ar laiku strādās arvien sliktāk un šī operācija būs nepieciešama. To saka visi speciālisti, arī Tartu,” teic Ilze un neslēpj, ka tagad ir reizes, kad šķiet – kāda jēga tādai dzīvei: “Es pat nevaru izmazgāt grīdu, nemaz nerunājot par nopietnāku piepūli.”
Igors
Ilzes viedoklim piekrīt arī Igors, kuram nesen diagnosticēta aknu ciroze. Veikto pārbaužu rādītāji ir skaudri – aknu transplantācijas operāciju ir nepieciešams veikt nekavējoties, citādi…
„Par laimi, mums ir vasarnīca un mašīna, ko pārdot, lai iegūtu naudu operācijai, taču summa, ko es varētu maksāt, ir 30 līdz 35 tūkstoši eiro. Ārvalstu klīnikās tas viss maksā krietni dārgāk, tāpēc nezinu, kā būs – vai atradīšu trūkstošo naudas summu, ja mani piekritīs operēt Tartu klīnikā, kurp došos uz pārbaudēm oktobrī,” atklāj Igors.
Kāpēc akna ir sākusi bojāties, īsti nav zināms. Igors allaž ar sportu ir bijis uz tu, nav smēķējis, alkoholu mērenās devās lietojis vien svētku dienās… Iespējams, ir bijusi kāda problēma, ko saasinājis psoriāzes ārstēšanai lietotais medikaments: „Zāļu instrukcijā izlasīju, ka šo medikamentu kategoriski ir aizliegts lietot tad, ja ir kādas aknu problēmas. Es jau nezināju, ka man kaut kas kaiš. Akna nesāp. Arī tagad ne, ir tikai ļoti liels nogurums, un dažkārt jūtu tādu kā smaguma sajūtu sānā. Tas arī viss.„
Igors joprojām iespēju robežās darbojas savā uzņēmumā, lielākoties – kārto papīru lietas, bet pārējo paveic viņa 25 gadus vecais dēls. „Man ir spēks līdz vieniem vai diviem dienā, pēc tam eju gulēt. Citādi vakarā vispār vairs nevarētu pat roku pakustināt,” viņš stāsta.
Šobrīd vīrietis ievēro stingru diētu sievas uzraudzībā, dzer medikamentus, kas viņu uztur pie dzīvības, un gaida verdiktu par iespējamo aknu transplantāciju. Patiesībā viņš novērtē katru nodzīvoto minūti, jo jau divreiz ir piedzīvojis pamatīgu iekšējo asiņošanu vēdera dobumā. Pēdējā tāda reize bija šovasar jūlijā. Paveicās, ka plīsušo vietu artērijā aizsprostoja trombs un tā aizauga.
„Latvijas ārsti mani ir izglābuši vairākkārt. Pateicoties viņiem, esmu dzīvs, tāpēc es nedomājot viņiem uzticētos un veiktu aknu transplantācijas operāciju arī Latvijā,” sarunas beigās saka Igors.
