Aknu audzējs – nopietni, bet arī cerīgi 0
Konsultēja Ārija Brīze, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas onkoloģe – ķīmijterapeite
Aknas ir ne tikai viens no mūsu organisma lielākajiem nepāra orgāniem, bet arī galvenā laboratorija, kas nepārtraukti „filtrē” cirkulējošās asinis, pārveidojot tajās nonākušās uzturvielas, vitamīnus un minerālvielas par tādām ķīmiskām substancēm, kuras mūsu organisms spēj izmantot. Aknām ir pāris simti dažādu svarīgu funkciju. Tās aktivē un inaktivē dažādus hormonus, sintezē plazmas olbaltumvielas, regulē glikozes līmeni asinīs, kā arī „atindē” asinis jeb izvada no tām toksīnus un citas ķīmiskās atkritumvielas.
Mazkustīgums, liekais svars, vides piesārņojums, alkohola lietošana un citi faktori arvien biežāk rada draudus aknu veselībai, tāpēc šim svarīgajam orgānam jāpievērš īpaša uzmanība. Labā ziņa – aknu slimību ārstēšanā arī Latvijā no šī gada ir pieejamas jaunas, efektīvākas zāles, kas aknu vēža pacientiem nodrošina garāku dzīvildzi un labāku
dzīves kvalitāti.
Aknas – pacietības paraugs
Aknas ir pacietīgas – tās vairumā gadījumu nesāp, jo tām nav nervu receptoru, kas signalizē par sāpēm. Ja rodas sūdzības par sāpēm labajā paribē, tad, visticamāk, šos simptomus rada žultspūšļa, žultsceļu iekaisuma vai aizkuņģa dziedzera problēmas. Tieši šīs aknu „labās uzvedības” dēļ cilvēkam nereti nav nekādu sūdzību līdz pat brīdim, kad ļaundabīgās izmaiņas jau ir visai nopietnas.
Aknas ir ne tikai pacietīgas, bet arī „klusas” – to audzējiem raksturīgās pazīmes agrīnās stadijās nav specifiskas un var tikt novērotas arī citu slimību gadījumā, kā arī liecināt par dažāda cita veida veselības problēmām, tāpēc aknu vēzis nereti tiek atklāts novēloti.
Riska faktori
Latvijā saslimstība ar aknu vēzi ir mazāka nekā pasaulē vidēji, taču lielā mērā tas skaidrojams ar novēloto slimības fakta konstatācija – proti, daudzos gadījumos diagnozes apstiprināšanai biopsija nemaz netiek veikta, jo pacienta stāvokļa dēļ ārstēšana vairs nav iespējama.
Aknu vēža attīstībā nozīme ir arī ģimenes slimību vēsturei, īpaši vielmaiņas slimībām, kā arī virknei dažādu citu saslimšanu, piemēram: hroniskam B un C hepatītam; aknu cirozei, diabētam un taukainajai hepatozei; dzelzs un vara vielmaiņas traucējumiem jeb hemohromatozei un Vilsona slimībai (sindromiem, kam raksturīga pastiprināta dzelzs un vara uzkrāšanās/izgulsnēšanos dažādos orgānos, t.sk., aknās); kaitīgajiem ieradumiem – smēķēšanai un pārmērīgai alkohola lietošanai; anabolo (muskuļu masu palielinošo) steroīdu ilglaicīgai lietošanai; aflatoksīnu jeb kancerogēno vielu iedarbībai, ko rada neatbilstošas uzglabāšanas rezultātā uz kultūraugiem – graudiem, riekstiem u.c. – izveidojusies pelējuma sēne.
Aknu vēža simptomi pamatā ir nespecifiski
Nogurums
Viens no pirmajiem signāliem, kas liecina par veselības problēmām, ir nogurums un izteikts nespēks. Organismam cīnoties ar saslimšanu, ķermenim trūkst enerģijas, pašsajūta neuzlabojas pat pēc ilgstošas atpūtas vai miega.
Apetītes traucējumi
Pat pēc nelielām maltītēm iespējama diskomforta sajūta labajā paribē un nepatīkama “pilnuma” izjūta. Ar laiku apetīte var samazināties vai izzust pavisam. Laika gaitā šis simptoms var ‘kombinēties’ ar sliktu dūšu, vemšanu u.c. gremošanas traucējumiem.
Neizskaidrojams svara zudums
Audzējam attīstoties, var samazināties ķermeņa svars.
Nieze
Aknu darbības traucējumu vai iekaisuma rezultātā var parādīties visa ķermeņa nieze.
Dzelte
Ja aknas nespēj pilnvērtīgi funkcionēt (aknu šūnu jeb hepatocītu bojājuma vai žultsceļu sašaurinājuma rezultātā), asinīs palielinās žults pigmenta bilirubīna (viela, kas rodas hemoglobīna noārdīšanās rezultātā) koncentrācija. Pigmentam pārsniedzot noteikto normu, cilvēka āda, acu baltumi un gļotāda kļūst dzeltenīga.
Palielinātas aknas
Audzējam kļūstot lielākam, pieaug iekaisums un arī aknas apmēri – orgāns kļūst jutīgs, radot pastāvīgas vēdersāpes un vēdera pūšanos/ apmēra palielināšanos (vēdera dobumā uzkrājas šķidrums, palielinās liesa). Sāpes var izstarot arī uz muguru.
Diagnostika – ne vienmēr viegla
Aknu vēzis nereti tiek diagnosticēts, dinamiski novērojot kādas citas aknu slimības. Ir gadījumi, kad aizdomas rada normai neatbilstoši laboratoriskie aknu testi, kam seko mazāk vai vairāk komplicēti attēldiagnostikas izmeklējumi – ultrasonogrāfija, datortomogrāfija, magnētiskā rezonanse, aknu asinsvadu angiogrāfija (ar kontrastvielu izmantošanu); tāpat arī diagnozes precizēšanai tiek izmantotas laparoskopijas un biopsijas metodes.
Kā ārstēt?
Aknu vēža ārstēšanu sarežģītu un ierobežotu padara fakts, ka visbiežāk tas rodas pacientiem, kuru aknas jau ir bojātas. Tieši tāpēc viņiem ir grūtāk panest nepieciešamo terapiju vai procedūras – blakusparādību ietekmē aknu funkcija mēdz pasliktināties vēl vairāk.
Primārā aknu vēža gadījumā labākais risinājums ir ķirurģiska ārstēšana. Audzēja rezekcijas sekmes ietekmē audzēja izmērs, audzēju skaits, aknu „struktūru” (asinsvadu, žultsvadu) iesaiste, neskarto aknu funkciju apjoms, audzēja ārpus aknu izplatība. Turklāt pēdējo desmitgažu laikā ķirurģiskās metodes ir attīstījušās, tāpēc to pielietojums ir aizvien veiksmīgāks.
Tomēr aknu vēža gadījumā ķirurģiska ārstēšana ne vienmēr ir iespējama, jo to nepieļauj pacienta vispārējais stāvoklis – veselo aknu audu ir pārāk maz, lai aknas varētu funkcionēt pēc plašas operācijas; audzējs ir pārāk izplatījies (vairāki nelieli audzēji), lai to būtu iespējams izoperēt. Tad var tikt izmantota radiofrekvences ablācija – mazinvazīva radioloģijas metode, kuras pamatā ir augstas frekvences elektriskā strāva, kas tiek nogādāta precīzi audzējā, tādējādi to iznīcinot. Tāpat aknu audzēju terapijā tiek izmantota arī stereotakses staru terapija (radioķirurģija) – ļoti lielas jonizējošā starojuma devas precīza „ievadīšana” audzējā, kā arī transarteriāla ķīmijembolizācija (audzēju apasiņojošo artēriju „slēgšana” ar lokāli ievadītu, speciālu medikamentu palīdzību).
Jaunas zāles un garāks mūža ilgums
Aknu vēža ķīmijterapijā nav daudz jaunu medikamentu. Viens no efektīvākajiem – tirozīnkināzes inhibitors – radīts vairāk nekā pirms desmit gadiem. Aizvien jauni klīniskie pētījumi pierāda tā spēju pārliecinoši pagarināt dzīvildzi, tāpēc īpaši svarīgi ir uzsākt terapiju pareizajā brīdī, kad iespējams lielākais ieguvums pacientam. Apsveicami, ka šis medikaments kopš 2019. gada jūlija ir iekļauts kompensējamo zāļu sarakstā.
Pasaulē aknu vēža ārstēšanā šobrīd ir pieejami arī otrās un trešās izvēles jeb līnijas medikamenti – tirozīnkināžu inhibitori, citas mērķterapijas zāles un imūnterapija, taču Latvijā pagaidām tie vēl nav kompensēti. Katrā ziņā onkoloģija ir viena no tām terapijas jomām, kurā visstraujāk ienāk biofarmaceitiskie medikamenti un tiek īstenoti personalizētās medicīnas principi. Tāpēc jācer, ka arī aknu vēža pacientiem dzīvildzes un dzīves kvalitātes prognozes uzlabosies vēl vairāk.
