Aknu analīzes – ikvienam? 0
Lasītājs jautā: “Ir dzirdēts ieteikums katru gadu veikt aknu analīzes. Vai tas tiešām nepieciešams arī tiem, kuri ar aknu kaitēm nav slimojuši? Kādēļ? ”
Aknu veselību vajadzētu pārbaudīt visiem, kam interesē savā organismā notiekošais. Daudzas slimības, piemēram, taukainā hepatoze un ciroze, ilgi neliek par sevi manīt. Kad tās sāk traucēt, vairs nevar pilnībā izārstēt. Analīzes ir pirmā liecība, ja kaut kas nav kārtībā, uzsver hepatologs, asociētais profesors Jāzeps Keišs.
Gan taukainās hepatozes, gan vīrushepatīta gadījumā analīzes sākumā var atbilst normai, tādēļ tās jāveic katru gadu – iespējams, ka izmaiņas parādīsies vēlāk.
Īpaši svarīgi to darīt tiem, kam ir liekais svars, lai pārbaudītu, vai no aptaukošanās nav cietušas arī aknas un attīstījusies hepatoze. Tas nozīmē, ka orgānā uzkrājušies tauki, sācies iekaisums vai pat izveidojušies saistaudi. Tad pārbaude būtu nepieciešama vienu līdz divas reizes gadā, lai pārliecinātos, kā sokas ārstēšana un vai nav nepieciešams ievērot stingrāku režīmu.
Katram pietiktu veikt visinformējošāko analīzi – ALAT, ar kuras palīdzību var noteikt, vai aknu šūnas nestrādā sliktāk tādēļ, ka tajās iemitinājies vīruss, uzkrājušies tauki vai arī citu iemeslu dēļ. Tiem, kuri aizraujas ar grādīgo dzērienu lietošanu, informatīvāka ir ASAT analīze.
Ikvienam jāpatur prātā, ka inficēties ar B un C hepatīta vīrusu var arī pavisam sadzīviski – apmeklējot frizieri un zobārstu, veicot manikīru un pedikīru.
Nereti pusmūža cilvēkiem, kuri agrāk ne reizi nav veikuši asins analīzes, tajās atklāj C hepatīta vīrusu vai paaugstinātu ALAT aktivitāti. Tad rodas jautājums – cik ilgi šādas izmaiņas jau pastāv? Jo ilgāk, jo tās varētu būt radījušas nopietnāku aknu bojājumu.
Vīrushepatīta slimniekiem, narkomāniem, kuri apreibinošās vielas injicē, un tiem, kuri mēdz mainīt seksuālos partnerus, aknu veselība jāpārbauda biežāk nekā reizi gadā.
Pārslimojot A hepatītu, organisms no vīrusa atbrīvojas un pret šo slimību veidojas imunitāte.
Pēc izārstēta akūta B hepatīta lielākajai daļai pacientu aknu analīžu rādītāji ir normas robežās, tomēr dažiem organismā var saglabāties vīruss. Lai par to pārliecinātos, katru gadu jānosaka HBsAg (Austrālijas antigēns) asinīs. Pozitīvs rezultāts liecina par hronisku B hepatītu.
Ja bijušā slimnieka organismā mīt šis vīruss, viņš var inficēt citus ne tikai ar asins starpniecību, bet arī sadzīves kontaktu ceļā, piemēram, izmantojot kopīgu dvieli vai traukus.
Akūtu C hepatītu atklāj salīdzinoši reti, jo tam nav nekādu pazīmju. Vairums no tiem, kuriem noteikta šī diagnoze, lietojot pretvīrusu medikamentus, izārstējas un pēc tam analīzes nav nepieciešams veikt.
