Aknas ir tas orgāns, kas ilgi klusē! Viss, kas tev jāzina par saslimšanu simptomiem un izmeklējumiem 19
“Aknas ir tāds orgāns, kas ilgi klusē, neskatoties uz to, ka tur ir attīstījusies milzīga pataloģija,” TV24 raidījumā “Dr.Apinis” izsakās Ludmila Vīksna, RSU profesore, infektoloģe, hepatoloģe.
Ja cilvēkam ir alkoholisms, aknas aptaukošanās vai citi riska faktori, tiek nozīmēts izmeklējums arī tad, ja sūdzību nav daudz pašam pacientam.
“Pateicoties laboratorijai, mēs varam nonākt pie aknu pataloģiju dažādiem veidiem!” viņa norāda.
Aknu šūnām – hepatocītiem – piemīt ļoti izteiktas spējas atjaunoties. Ja saglabājusies kaut vai piektā daļa, cilvēks var pat nenojaust, ka aknas bojātas, jo tās nesāp. Par problēmām var liecināt nogurums, svara zudums, slikta dūša, simptomi, bet tie var būt arī citu iemeslu dēļ. Specifiskie simptomi, piemēram, dzelte vai zemādas asinsizplūdumi, parādās tikai tad, kad aknas jau stipri bojātas. Tādēļ ārsti iesaka vismaz reizi pāris gados profilaktiski pārbaudīt galvenos aknu darbības rādītājus.
Krājas tauki, ieaug saistaudi
Visbiežāk sastopamās aknu slimības ir steatoze jeb taukainā hepatoze (aknu aptaukošanās, ko var izraisīt alkohols, dzīvesveids, paaugstināts holesterīna līmenis), hepatīti – iekaisums, kuru izraisa lielākoties vīrusu infekcija (hronisks C un B vīrushepatīts), žults atteces traucējumi un žultsakmeņu slimība, aknu ciroze, audzēji. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Infektoloģijas centra Aknu slimību nodaļas vadītāja Ieva Tolmane stāstīja, ka taukaino hepatozi rada neveselīgi ēšanas paradumi, mazkustīgs dzīvesveids, liekais svars, pārmērīga un ilgstoša alkoholisko dzērienu lietošana.
Laika gaitā aknu izmērs pakāpeniski palielinās, taču pašsajūta ir laba un it kā nekas neliecina, ka aknās sācies iekaisuma process. Gadiem ritot, tauku un iekaisuma dēļ aknās veidojas saistaudi (fibroze), kas aizstāj veselos audus. Pakāpeniski zūd šā orgāna spēja veikt savas funkcijas, piemēram, attīrīt organismu no toksiskajām vielām, veidot žulti. Fibrozes galastadija ir aknu ciroze, kad attīstītās dzīvībai bīstamas komplikācijas, piemēram, ascīts – šķidruma uzkrāšanās vēdera dobumā, asiņošana (asiņo paplašinātas barības vada vēnas), tāpēc vienīgā ārstēšanas metode ir aknu transplantācija. Gan vīrushepatīti, gan aknu steatoze un ciroze ir būtisks riska faktors vēža attīstībai.
Kā izmeklē aknas
Ja nav diagnosticēta hroniska aknu vai citu orgānu slimība, kura varētu ietekmēt aknu veselību, būtu pietiekami, ja aknu rādītājus pārbaudītu reizi divos trijos gados, veicot pilnu asinsanalīzi, nosakot ALAT (alanīnaminotransferāze), ASAT (aspartātaminotransferāze) un bilirubīna rādītājus. Der atcerēties, ka pārmērīga alkohola vai ilgstoša hepatotoksisku medikamentu, ieskaitot nesteroīdo pretiekaisuma un pretsāpju līdzekļu, lietošana ļoti nelabvēlīgi iedarbojas uz aknām, tāpēc testus vajadzētu veikt biežāk.
Aknu slimību diagnostikas pamatā ir asinsanalīzes un ultrasonogrāfiskie izmeklējumi (vēdera dobuma USG). Vēl par aknu stāvokli var liecināt GGT (gammaglutamiltransferāze), sārmainās fosfatāzes un albumīna rādītāji. Pārmaiņas šajos rādītājos var rasties ne tikai aknu, bet arī citu slimību un stāvokļu dēļ, tāpēc analīžu rezultātus spēj interpretēt tikai ģimenes ārsts vai speciālists. Ja analīžu un vēdera dobuma ultrasonogrāfijas rezultāti vieš aizdomas par aknu saslimšanu, pacientu nosūta uz padziļinātu izmeklēšanu, piemēram, vēdera dobuma kompjūtertomogrāfiju (CT) ar kontrastvielu, aknu elastogrāfiju.
Kas ir kas aknu testos
ALAT – specifisks aknu bojājumu rādītājs. Ja šā fermenta līmenis ir paaugstināts, aknās ir kāda problēma (iet bojā aknu šūnas).
ASAT – nespecifisks aknu slimību rādītājs. Šis ferments atrodas galvenokārt aknu, sirds, muskuļu un nieru audos. Ja tā līmenis ir paaugstināts, tas var liecināt gan par hepatītu, aknu cirozi, vēzi, gan par slimībām, kas nav saistītas ar aknām. Pazemināti rādītāji raksturīgi aknu slimību beigu stadijā.
GGT – ferments, kas atrodas pārsvarā aknu šūnās. Paaugstināts rādījums var liecināt par hronisku aknu bojājumu, arī par žultsceļu bojājumiem vai žults atteces traucējumiem. Izteikti paaugstināta GGT aktivitāte ir alkohola izraisīta hepatīta gadījumā.
Bilirubīns – dzelteni brūns pigments, kas žultij piešķir raksturīgo krāsu. Ja aknu spēja to pārstrādāt samazinās, bilirubīns uzkrājas asinīs (tāpēc rodas dzelte), un tā līmenis paaugstinās, liecinot par aknu vai žultsceļu dažādām problēmām.
SF – sārmainās fosfatāzes – rādītāju paaugstināšanās mēdz būt akūta vīrushepatīta, toksiska hepatīta, aknu cirozes, žultsakmeņu slimības, žults atteces traucējumu un daudzu citu ar aknu funkciju nesaistītu slimību gadījumā.
Albumīns – tiek sintezēts tikai aknās, tāpēc tā rādītāji liecina par aknu funkciju. Šā seruma līmenis rāda aknu cirozes dekompensācijas pakāpi (samazināts – aknu mazspēju).
