“Ezeriņiem” desmit gadi 1
Stalbē, Rīgas–Valmieras šosejas malā, atrodas laukakmens izstrādājumu bodīte (tā to sauc paši īpašnieki) «Ezeriņi». Ap to izpleties brīvdabas zvēru dārzs, kurā mīt daudzi iemītnieki – milzīgas skudras, zirnekļi, spāres, sienāži, gliemeži, zivis, vardes, bruņrupuči, pūces, stārķi, dzērves, pīles, vārnas, kaķi, suņi, gaiļi, cūkas, eži un pat ziloņi. Tomēr dārzam nav sētas. Un kāpēc jāliek sēta, ja to iemītnieki ir no paša rāmākā materiāla – akmens. “Ezeriņu” pārdzimšana skulptūru dārzā notika 2006. gada 1. jūlijā. Dārza pastāvīgais uzraugs ir arī vīrs ar spieķi pie vārtiem, kas esot meistars pats.
Ciemiņiem tur piedāvā tēju un kafiju, kā arī bagātīgu akmens izstrādājumu klāstu. Pircēju iecienīti ir zirnekļi un bruņrupuči, kas mājās nesot veiksmi. Pieprasītas ir gudrās pūces. Pircēju vēlmes pa brīdim mainās. Te viņi vairāk iecienījuši akmens cūkas, te dzērves vai akmens naudas makus. Dārzā bieži iegriežas garāmbraucošie jaunlaulātie, lai nofotografētos pie pieciem milžiem – līgavas un līgavaiņa, vedēju pāra un mācītāja. Akmens lielgabals jaunā pāra savienību sveiks ar skaļu šāvienu. Kopš meistaram veidojas mazbērnu pulks, dārzā iekārtots bērnu laukums, piemēram, akmens karuselis, kurā bērni var riņķot, sēžot mīlīgu koka zvēriņu mugurās. Līdzīgu karuseli Aivars Ziemassvētkos piedāvā svētku tirdziņā Rīgā, Doma laukumā.
“Mani akmens darbi ir vairāku cilvēku kopdarbs. Pie manis strādā talantīgi cilvēki, kuriem varu izstāstīt, kā es to redzu, un tā arī būs galarezultātā. Svarīgi ir arī nepalikt parādā. Pats vari palikt bez naudas, bet darbiniekiem noteikti jāsamaksā, citādi akmeņi dusmosies,” spriež Aivars.
