Laukakmeņi ir nacionālā bagātība, priecājas skulptūru dārza “Ezeriņi” radītājs 1
Laukakmeņi ir Latvijas nacionālā bagātība, uzskata akmeņkalis Aivars Kerliņš. Viņš Stalbē izveidojis akmens skulptūru dārzu “Ezeriņi”, kam nākamgad būs 10 gadi.
Akmeņkalim ikdienas darbā nepieciešams fizisks spēks un liela apņēmība. Tomēr pirmo māksliniecisko impulsu viņš guvis viegli. Bērnībā, skraidīdams pa Drabešu plašajām pļavām, puika saticis daudz gleznotāju. Palīdzot māksliniekiem nest molbertus un vērojot, ar cik lielu rūpību un ar kādu aizrautību tiek triepts katrs otas vilciens, Aivars saslimis ar radīšanas prieku. Pēc vidusskolas viņš vispirms izlēma mācīties medicīnu un Medicīnas fakultātē pavadīja veselu semestri. Kad skaļāk par preparēšanas tieksmēm ierunājās mākslinieciskās, Aivars izstājies no institūta un kļuvis par mākslinieku noformētāju. Vasaras pavadot pie māsasvīra tēlnieka Prinča Harija, izmēģinājis roku akmens kalšanā un ar lepnumu atceras, kā 80. gadu beigās tapis pirmais akmens zieds.
Pamazām vien Aivars iemācījies, kā pareizāk rokās jātur instrumenti, kā akmeņi jānovērtē, kā jāpārdomā katra topošā darba nianse. Savu akmeņkaļa uzņēmumu SIA “Aivars – K” viņš nodibināja 1995. gadā. Tas nodarbojās ar kapa pieminekļu, plākšņu un kapa apmaļu izgatavošanu. Kad uzņēmums bija kārtīgi uzņēmis gaitu, akmeņkalis arvien vairāk sāka izjust radošu nemieru un pievērsa uzmanību Latvijas unikālajiem laukakmeņiem. Meistars braucis pa Latviju un meklējis interesantas formas laukakmeņus ar odziņu. Kad atradis, viņš ar to aprunājies, mēģinot atminēt tēlus, ko akmeņi sevī slēpj. Nu jau akmeņkalim pietiek uzmest akmenim tikai vienu skatu, lai sajustu, par ko tam vislabāk būs pārtapt. “Man vairāk patīk jau gandrīz gatavas formas laukakmeņi, kurus atliek tikai mazliet piekalt. Citi veči braukā apkārt un koķetē ar jaunām meitenēm, bet es skatos uz akmeņiem un runājos ar tiem,” smaidot stāsta Aivars.
