Akmens pamati 1
Esam mantojuši vecas lauku mājas. Pamati tām ir no lieliem, skaldītiem laukakmeņiem. Dienvidu un rietumu pusē starp akmeņiem pazudusi saistošā java. Ko darīt, lai pamati nesabruktu? AINA JĒKABPILĪ
Uztraukumam nav iemesla – šādi pamati, kas, iespējams, kalpojuši jau gadsimtu, nemēdz sabrukt, un tie parasti paliek pēdējie, kad nav vairs pat ēkas.
Agrāk mājas būvēja vienkāršāk – stūros salika lielus balsta akmeņus, pārējos pamatu blīvumam ar kaļķu javu samūrēja vai pat vienkārši sakrāva, spraugās ieskalojot smiltis. Tiesa, lielie akmeņi grunts svārstību dēļ mēdz staigāt, izcilājot arī pamatus, taču šo procesu novēro tikai pirmajos ekspluatācijas gados.
Problēma drīzāk ir estētiska, tāpēc ļoti viegli un vienkārši novēršama. Vajadzīga visparastākā mūrjava, sausais maisījums, ko pārdod 25 kg maisos. Tīrā traukā to iejauc ar ūdeni (ar aptuveni 4 l pietiek), kārtīgi izmaisa, lai nepaliek kunkuļi, un iegūst aptuveni 15 l pelēcīgas viendabīgas masas, ar ko aizpilda spraugas. Tās iepriekš noteikti nepieciešams attīrīt no mazāk noturīgajiem vecās javas gabaliem, smiltīm un netīrumiem. Masa jāiestrādā aptuveni divās stundās. Kad tā sāk cietēt, ar ūdeni atšķaidīt vairs nedrīkst! Darbam izmanto ķelli vai špakteļlāpstiņu, strādā akurāti, cenšoties nenosmērēt visu mūri. Ja gadās misēklis, lieko javu uzreiz noslauka kaut vai ar slapju lupatu.
Pasākums nav dārgs. Piemēram, “K-Rauta” lielveikalos vietējā ražotāja “Sakret” cementa javas ZM maiss maksā tikai 5,01 eiro, vācu firmas “Weber” java M100/600 – pat 2,97 eiro. Klientu konsultants Jānis Leimanis stāsta, ka principiālas atšķirības neesot, tāpēc pēdējo izvēlas biežāk.
Šī ir vienkāršākā un efektīvākā metode. Protams, iespējami arī sarežģītāki dizaina eksperimenti – pa visu perimetru ar balto cementu vai pat krāsainajiem apmetumiem, bet tikpat labi var… nedarīt neko. Vismaz pagaidām, līdz aktuālāka kļūs daudz nopietnāka problēma – mājas un tostarp pamatu siltināšana. Droši vien jau pēc pirmās ziemas, ja tur dzīvosiet ikdienā.
