Akmens māja ar silto dvēseli. Ciemos pie gleznotāja Valerija Baidas 0
Tikko Rīgas galerijā “Jēkabs” varēja skatīt gleznotāja Valerija Baidas darbus. Viņš ar dzīvesbiedri, kostīmu mākslinieci Maiju Jakoviču (piedalījusies spēlfilmu “Mērnieku laiki”, “Laikmeta griežos” u. c. tapšanā) dzīvo netālu no Gaiziņkalna, Lejas Vālēnu mājās.
Valerijs Baida ir dzimis 1958. gadā Krievijā, viņa mākslas izglītība sākusies piecu gadu vecumā, kad māsa ņēmusi viņu līdzi uz vizuālās mākslas pulciņu. Studējot Maskavā Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūtā, savu akadēmiskās glezniecības izpratni papildinājis ar kino mākslinieka domāšanu. Tur arī Valerijs iepazinās ar latviešu meiteni Maiju, kuru pēcāk apprecēja. Jau vairāk nekā divdesmit piecus gadus abi dzīvo Aronas pagasta mājā, kas celta 1870. gadā veikala, vēlāk aptiekas vajadzībām. Sākotnēji šis īpašums piederējis Dellēm, tad pārdots. Gan nepieciešamība pēc dzīvesvietas, gan arī Vidzemes augstienes brīnišķīgā daba mudinājusi māksliniekus iegādāties šo ēku, kurā pēc restaurēšanas Valerijs atvēris savu galeriju – darbnīcu “Akmens mājas galerija”.
Pamatīgums
Ēkas biezās ārsienas veidotas no pamatīgi lieliem skaldītiem akmeņiem, iekšpuse – no ķieģeļiem. Starp akmeņiem un ķieģeļiem atstāta brīva vieta, kas kalpo kā gaisa spilvens siltuma saglabāšanai.
“Tas ir apbrīnojams seno meistaru darbs, toreiz ēkas cēla pārdomāti un pamatīgi, lai kalpotu paaudžu paaudzēm,” spriež Valerijs. Mājas rekonstrukcijā ieguldīts liels darbs, atjaunoti logi, ieliktas dēļu grīdas, bet dažas telpas vēl jāpabeidz remontēt. Lielajā istabā iekārtota darbnīca, tai blakus esošā ēdamistaba savienota ar virtuvi, kurā – eleganta plīts. Blakusistabu silda pašu veidots kamīns. Viesistabā goda vietā Maijas vectēva Jūlija Jakoviča krēsli, pārvilkti ar jaunu audumu. Telpu grezno arī senā bufete, iegādāta no kaimiņiem.
Daba – mājas svētībai
Lai gan ēkas ārsienas celtas no pamatīgiem akmeņiem, mājas iekšpuse izstaro siltumu – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē – dvēseles un radošā gara siltumu, jo abu mākslinieku darbnīca kalpo arī kā Madonas novada kultūras centrs, kurā notiek ainavu glezniecības un zīmēšanas meistarklases. Pārkāpjot mājas slieksni, ejot ārā, pretī roku pasniedz daba ar ābeļdārzu, siena zārdiem, pakalniem, Vālēnu dižozolu, Aronas upi…
Daba māksliniekus ir aplaimojusi ar glezniecisku vidi un dievišķu atbrīvotību. “Plūcot piparmētras, ieraugu, kā gaisā paceļas rubenis. Rudenī, gleznojot pie tiltiņa, dzirdu – lien jenotsuns… Kad gleznoju pie ozola, pamanīju stirnu, kas ēda zāli. Lavījos dzīvniekam tuvāk, kad tā pacēla galvu, sastingu. Un tā kādas četrdesmit minūtes gāju pie viņas tuvāk un tuvāk. Acīmredzot stirna redz tikai kustīgu priekšmetu,” teic mākslinieks Valerijs Baida. Un kā lai šādā vidē neglezno!
Viņš ir daudzpusīgs – glezno ainavas, pilsētas skatus, klusās dabas, portretus, interjerus, figurālas kompozīcijas, strādājot eļļas, akvareļa, kā arī grafikas tehnikās. Savā daiļradē veiksmīgi apvieno spēcīgo zīmējumu ar virtuozo krāsu izjūtu un dekorativitāti ar dziļu dabas noskaņas atveidošanu. Valerija Baidas darbi ir reizē impresionistiski un krievu reālistiskās glezniecības skolas caurstrāvoti. Gaismēnu kontrasti, triepiena tehnika un rūpīga iedziļināšanās atveidotajā objektā veido mākslinieka individuālo rokrakstu. Īpaši nozīmīga māksliniekam ir dabas un tās norišu izpratne, tverot to harmoniskā skatījumā. Joprojām man atmiņā mirdz vairāku krāsu kāršrozes, kuras mākslinieks uzgleznojis savā vidzemnieka viensētā.
