Akmens ložu noslēpums joprojām neatminēts 2
Vēlā akmens laikmeta ziemeļeiropiešu izgatavotās, apmēram beisbola bumbiņas lieluma akmens lodes – gravētas, rotātas simetriski izvietotiem “puniem” un izciļņiem – joprojām intriģē zinātniekus, jo vairāk nekā 200 gadu laikā pēc pirmajiem to atradumiem tā arī nav izdevies atbildēt uz jautājumu: kam tās bija domātas?
Kā vēsta portāls “LiveScience”, līdz mūsdienām Skotijas ziemeļaustrumos, arī Anglijā, Īrijā, Norvēģijā un Orkneju salās atrasts vairāk nekā pustūkstotis šādu savādu, apstrādātu akmens priekšmetu. Zinātnieki apbrīno neolīta laikmeta amatnieku akurātumu un pieskaita šīs akmens lodes mākslinieciski skaistākajiem tā laika izstrādājumiem, taču to nozīmi var vien minēt. 19. gadsimta arheologi pat kādu laiku uzskatīja, ka tie attiecas uz dzelzs laikmetu vai agrajiem viduslaikiem, jo šķita neticami, ka ko tādu spēj paveikt akmens laikmeta cilvēks ar akmens darbarīkiem. Piemēram, tā sauktā “Tovijas lode”, atrasta 1860. gadā pie tāda paša nosaukuma ciema Skotijas ziemeļaustrumos, ir trīsdaļīga un rotāta ar savītu spirālveida ornamentu. Tomēr mūsdienu analīzes liecina par apmēram 5000 gadu senumu un tieši akmens darbarīku izmantošanu apstrādē. Vienas šādas mākslinieciskas lodes izgatavošana ilga gadiem, varbūt prasīja pat vairākas paaudzes.
Ir teorija, ka īpaši apstrādāti akmeņi varēja būt kaujas vāļu uzgaļi, standartizēti atsvari tirgotājiem vai tādi kā skritulīši liela apmēra akmeņu pārvietošanai megalītiskajām būvēm. Vēl citiem šķiet, ka izciļņainās akmens bumbas iesietas virvju galos un izmantotas, lai pārmestu virves kaut kur kāpjot. Protams, pastāv teorijas arī par šādiem akmeņiem kā kulta vai sociālā statusa objektu. “Daudzas no idejām šķiet pieņemamas tikai ar “šķipsniņu sāls”, taču citas izklausās tīri ticamas. Bet interesantākais, ka šie priekšmeti joprojām saista ļaužu iztēli un tiem joprojām ir ļoti daudz noslēpumu,” vietnei norādījis Skotijas Nacionālā muzeja kurators Hugo Andersons – Vaimarks.
Muzejs ir pasaulē lielākās neparasto neolīta akmens ložu kolekcijas īpašnieks. Tā krājumos ir ap 140 Skotijā un Orknejas salās atrasti oriģināli, kā arī ap 60 citviet uzietie. Muzeja pārstāvis uzsver, ka, neraugoties uz atradumu reģionālo izkliedētību, ložu izskata un apstrādes metožu līdzība liecina par idejisko vienotību un tāpat sakariem akmens laikmeta kopienu starpā. Andersona – Vaimarka skatījumā, ložu patiesā jēga nez vai kādreiz tiks uzminēta, taču atslēga droši vien jāmeklē šo priekšmetu nevainojamajā simetrijā un tajā, ka tie lieliski ieguļas plaukstā.
Lai labāk aptvertu mīklaino priekšmetu jēgu un arī popularizētu savādos eksemplārus sabiedrībā, muzejs izgatavojis trīsdimensionālas projekcijas un padarījis tās pieejamas tiešsaistē.
