Jānis Lucaus: Akmens laikmets apdrošināšanā beidzas 7
Jānis Lucaus, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vēl samērā nesen bankas bija izteikti skeptiskas par finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumu – “Revlout”, “N26” vai “Wise” – spēju iekarot savas pozīcijas un noturēties tirgū. Tomēr tie ne tikai ieguva lietotāju uzticību, bet arī izraisīja strauju nozares tehnoloģisko izrāvienu, tostarp lika ievērojami sarosīties arī bankām. Tam sekoja nākamais nozares attīstības lēciens ar atvērtās sadarbības platformas jeb “open banking” iniciatīvu, kas deva iespējas licencētiem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem saņemt pieeju banku klientu datiem un piedalīties inovatīvu risinājumu izstrādē.
Šis process sācies arī apdrošināšanas jomā. Eiropas Savienības apdrošināšanas jomu uzraugošā iestāde EIOPA ir pabeigusi publiskas konsultācijas par “open insurance” jautājumu, apkopojot ieinteresēto pušu viedokļus. Nākamais posms ir atbilstoša normatīva regulējuma izstrāde.
Šāda regulējuma ieviešana Eiropā būs milzīgs solis nozares attīstībā, kas nodrošinātu tiesības visiem nozares dalībniekiem piekļūt ar apdrošināšanu saistītajiem klientu datiem un tos koplietot. Tas nozīmēs, ka nākotnē klients piekritīs datus par sevi nodot lietošanā citiem tirgus dalībniekiem un datu turētājam būs pienākums dalīties.
Plānotā regulējuma mērķis ir uzlabot nozares pakalpojumu kvalitāti un attīstīt tehnoloģiskos risinājumus. Ieguvēji no tā būs gan uzņēmumi, gan gala lietotāji. Atvērtā apdrošināšana nodrošinās efektīvāku tirgu, attīstīs jēgpilnākus apdrošināšanas produktus un uzlabos klientu apkalpošanas procesus. Atvērtais apdrošināšanas modelis palīdzēs apdrošinātājiem daudz pilnvērtīgāk izprast klientu uzvedību un vajadzības dzīves cikla laikā pat tad, ja klients līdz šim izmantojis cita apdrošinātāja produktus. Tādējādi izstrādāt personalizētus produktus, pamanīt jaunas biznesa iespējas un pieņemt pārdomātākus biznesa lēmumus būs daudz vieglāk.
Likumsakarīgi visveiksmīgākie tirgus dalībnieki būs tie, kuri gudri attīstīs un pielāgos savus pakalpojumus un kanālus jaunās paaudzes prasībām. Bankas ir pierādījušas, ka pat konservatīvākie tirgus spēlētāji spēj sadarboties ar jaunuzņēmumiem. Straujā digitālā transformācija, kā arī klientu digitālās prasmes ir vēl viens papildu indikators, ka apdrošināšanas nozare ir būtisku pārmaiņu priekšā. Arī apdrošināšanas jomā ir divas iespējas – gaidīt, kad jaunuzņēmumi izveidos dažādus risinājumus, vai būt pietiekami apķērīgiem un sadarboties.
Jaunuzņēmumiem ir idejas, kurām jau tic, un degsme izstrādāt risinājumus, tomēr nereti nav iespējas to dzīvotspēju pārbaudīt reālā dzīvē. Vienlaikus, lai apdrošinātāja iekšējā ekosistēmā līdz dzīvotspējīgam risinājumam izstrādātu vienu šauru funkciju, bieži vien ir nepieciešamas papildu specifiskas tehnoloģiskās zināšanas. Ir liela iespējamība, ka komandā var trūkt atbilstošas kompetences, kā arī vadībai ir jābūt pilnīgi pārliecinātai par jauno virzienu, un to ir jāspēj stingri ierindot starp uzņēmuma prioritātēm, lai pie pirmā izaicinājuma nenobītos un nemainītu kursu.
Savukārt, jaunuzņēmumam un apdrošinātājam apvienojot pieredzi – uzņēmuma pieeju reālai biznesa videi un produktam pretstatā jaunuzņēmuma zināšanām un degsmei pēc sasniegumiem –, labumu gūst abas puses. Lai sadarbība izdotos un nerastos domstarpības, svarīgi ir arī tas, ka abām pusēm sakrīt vērtības, redzējums un attieksme. Šeit, visticamāk, lielai daļai no pieredzējušiem tirgus dalībniekiem ir jāmaina domāšanas kultūra organizācijā, lai attieksme un redzējums būtu orientēts uz jauniem risinājumiem, nevis uz iespējamiem riskiem.
Vēl ļoti būtisks priekšnoteikums veiksmīgai pušu sadarbībai ir jaunuzņēmumiem nekļūt alkatīgiem, pirms darbs ir padarīts un idejas dzīvotspēja pierādīta. Savukārt apdrošinātājiem nevajadzētu uzkundzēties un piesavināties produktu un partnera redzējumu. Finansiālais ieguvums sekos abiem, kad ideja būs strādājoša un jaunuzņēmumam to būs iespējams replicēt tālāk citiem nozares spēlētājiem.
* “Balcia apdrošināšanas” valdes priekšsēdētājs
