Atrast un iznīcināt 0
Lai konstatētu žultsakmeņus, diagnostikā izmanto vēdera dobuma orgānu ultrasonogrāfiju. Šī metode ļauj noteikt akmeņus, to atrašanās vietu un kustīgumu, novērtēt žultspūšļa sieniņu stāvokli. Sarežģītākos vai neskaidros gadījumos izmanto rentgenoloģisku izmeklēšanu ar kontrastvielām vai magnētisko rezonansi.
Dažkārt žultsakmeņu slimība gadiem ilgi norit bez simptomiem un cilvēks par to pat nenojauš. Nav iekaisuma, un nav nepieciešama arī medikamentoza ārstēšana vai operācija, kuras laikā izņem žultspūsli. Citādi jārīkojas, ja akmeņi jau nokļuvuši žultsvados, bijušas lēkmes un nosprostojuma dēļ radies iekaisums.
Ja žultsakmeņi konstatēti, bet tie par sevi neatgādina, regulāri jāievēro 4–5 ēdienreizes, atsakoties no lielām porcijām un no trekniem, ceptiem, kūpinātiem produktiem un alkohola.
Reizēm lēkmi provocē žultsdzenošas tējas (ķimeņu, piparmētru, melnā), stipra kafija, kakao un šokolāde, alus, rutki, redīsi, spēcīgas garšvielas.! Lai žults nesabiezētu, tai jāizdalās regulāri. Arī tālab dienas laikā jābūt vairākām nelielām ēdienreizēm. Badošanās vai neregulāra ēšana, tostarp dienas galvenā maltīte tikai pirms gulētiešanas, turklāt trekns, kalorijām bagāts uzturs ir liels žultsakmeņu slimības risks.
Uzturā jāpalielina šķiedrvielu daudzums (svaigi dārzeņi, augļi, ogas, pilngraudu maize) un jādzer daudz ūdens.
Kļūdaini domāt, ka žultsakmeņu profilaksei uzturā pavisam nedrīkst lietot taukus. Tie vajadzīgi, lai žults nonāktu zarnu traktā. No dzīvnieku izcelsmes taukiem gan jāatsakās, taču augstvērtīgās augu eļļās atrodamas organismam nepieciešamās polinepiesātinātās taukskābes. Ja samazina arī labo tauku daudzumu, žultspūslis ir kūtrāks, bet neizmantotā žults provocē žultsakmeņu veidošanos.
