Kā ekspremjeri risinātu radušos situāciju ar “Air Baltic”? 2
Indulis Emsis: “Atkārtojas visas tradicionālās lietas, kas notika ar bankām, “Liepājas metalurgu” un citiem uzņēmumiem, kuru vadības rīkojās nevalstiski. Neuzticas Latvijas vadītājiem, tā vietā akli uzticas ārzemniekiem. Valdība tagad mēģina starp sliktu un ļoti sliktu risinājumu atrast kādu glābiņu. Tikmēr “Air Baltic” vadītāji, šķiet, dzīvo faktiski citā pasaulē. Viņiem vajadzētu ar valdību atrasties skaidrā sadarbības ķēdē, bet tas nenotiek. “Air Baltic” lietā vairs nav iespējams labs risinājums – tas šobrīd jau ir novēlots. Savukārt, ja lēmums ir novēlots, tad to vajadzēja atlikt. Neticami strauji notika satiksmes ministra demisijas pieprasīšana. Ministru palūdz aiziet brīdī, kad nozarē ir acīmredzamas erozijas pazīmes: dzelzceļa vadības nav; Rīgas ostas pārvaldi kritizē; aviosabiedrība strādā slikti. Kā es rīkotos tālāk? Vispirms jāpieņem budžets, lai parādītos kaut kāda stabilitāte. Tālāk jāķeras klāt, pirmkārt, nacionālās drošības jautājumiem, otrkārt, satiksmes nozares labošanai un tad valdības stabilizēšanai.”
Guntars Krasts: “Visas problēmas sākās laikā, kad nacionālajā aviosabiedrībā tika veiktas pirmās iemaksas un Fliks izvērsa ekspansijas politiku, nerēķinoties ar iespējamām krīzēm šajā biznesā. Tas radīja augsni tam, lai valdība iesaistītos projektā. Vēlāk, ņemot vērā benzīna cenu kritumu, ļoti daudzas aviosabiedrības atdzīvojās un uzrādīja labus rezultātus, bet “Air Baltic” to nespēja. Diemžēl trūkumu novēršanu nesagaidījām un līdz šim “Air Baltic” nav spējusi stabilizēt savas finanses. Diez vai to sagaidīsim arī nākotnē. Ja runājam par iespējamo 80 miljonu eiro aizdevumu aviokompānijai, tā ir ievērojama summa. Turklāt uzskatu, ka valsts šo naudu neatgūs. Lai tikai nodrošinātu nacionālās lidsabiedrības funkcionēšanu, diez vai tas ir tā vērts.”
Valdis Birkavs: “Man nav zināmi valdības argumenti, bet tas, ka lēmumu par “Air Baltic” investora piesaisti atbalstīja viss Ministru kabinets, rada lielāku uzticību, ka tas nav nekāds kaktu darījums. Straujumas rīcība, pēc tam atlaižot satiksmes ministru, gan rada izbrīnu. Premjers ir tiesīgs jebkuru ministru atbrīvot bez argumentācijas, bet publiskā dzīve prasa skaidrot katru lēmumu. Man pašam savā laikā bija situācija, kad es vienlaikus vēlējos nomainīt astoņus ministrus. Tādējādi nolēmu atkāpties pats. Es uzskatu, ka viena ministra atlaišana ir mēģinājums drīzāk nostiprināt, nevis vājināt valdību. Acīmredzot koalīcijas sarunās uzpeldēja lietas, kas apdraudēja pašas valdības eksistenci. Līdz ar to ziedoja vienu no ministriem. Latvijā ir ļoti daudzi uzņēmēji, kuri cer, ka valdība uz budžeta pieņemšanu kritīs, bet es domāju, ka valdība locīsies, cik vien var. Visi jūtas ļoti ērti, nekāda attīstība nenotiek, nekādi mērķi netiek uzstādīti.”
Andris Bērziņš: “Liekas ļoti savādi, ka valdība vienbalsīgi atbalstīja lēmumu “Air Baltic” jautājumā, taču jau nākamajā rītā izrādās, ka lēmums nav pareizs. Tas rada augsni baumām. Godīgi sakot, no amata atlaistais Matīss bija pēdējo gadu labākais ministrs. Viņš bija varbūt ne gluži prognozējams, bet vismaz uzticams. Ja viņš kaut ko teica, tas notika. Nebaidījās runāt par sasāpējušiem jautājumiem, turklāt, manuprāt, viņš bija gatavs veikt strukturālus pārkārtojumus ministrijā. Tagad neziņa ir daudz lielāka. Ja “Air Baltic” paredzēto 80 miljonu eiro aizdevumu salīdzina ar jau investētajiem līdzekļiem šajā kompānijā, tad tā nav sevišķi liela nauda, bet Latvijas apstākļiem tā tomēr ir nopietna nauda. Es gan domāju, ka tur ir kāda sabiedrībai nepateikta lieta. Iespējams, kādas saistības ar ES.”
