“Aklās zonas”upuri: uzsākot kustību, kravas automobilis nedaudz nodrebējis, spogulī Andrejs pamanīja guļošo sirmgalvi 8
Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa par sirmgalves Marinas sabraukšanu piespriedusi kravas automobiļa vadītajam Andrejam divu gadu cietumsodu nosacīti un divus gadus bez transporta līdzekļu vadītāja tiesībām.
Liktenīgie notikumi risinājās Rīgā, Imantā, 2021. gada 6. oktobrī deviņos no rīta. Andrejs bija apstājies ar savu automobili ielas malā un gaidīja, kad viņam ļaus iebraukt mājas pagalmā, kur izkrāmēt kravu. Uzsākot kustību, kravas automobilis nedaudz nodrebējis. Paskatoties labajā atpakaļskata spogulī, viņš pamanījis, ka zem piekabes riteņa guļ kāds cilvēks.
“Tas man bija liels šoks un pārsteigums, jo esmu šoferis ar 32 gadu pieredzi, ne reizi neesmu izraisījis ceļu satiksmes negadījumus, vienmēr pirms uzsāku kustību paskatos kreisajā un labajā atpakaļskata spogulī. To izdarīju arī šoreiz – neviena nebija. Biju stāvējis aptuveni piecas minūtes, uzsāku braukt lēni – eksperti konstatēja 10 kilometru ātrumu stundā,” tiesā sacīja Andrejs. Viņš arī izsaucis Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un policiju.
Apskatot jau mirušo sievieti, Andrejs atpazinis sirmgalvi, kurai bija pabraucis garām, kad viņa gāja pa ietvi ar spieķīti. Šoferis saprata, kas bija noticis (to apstiprināja arī lieciniece): brīdī, kad viņš uzsāka braukšanu, Marina mēģināja šķērsot brauktuvi gar pašu automobiļa priekšu, atrodoties šoferim neredzamā zonā, ko dēvē par “aklo zonu”. Nabaga sirmgalvei pāri pārbrauca jau priekšējais ritenis.
Andrejs tiesā savu vainu atzina daļēji: ka uzbraucis cilvēkam, bet tas noticis no viņa neatkarīgu apstākļu dēļ, jo gājēja pārkāpusi ceļu satiksmes noteikumus, šķērsojot ceļu neatļautā vietā, turklāt šoferim neredzot. Notikušo ļoti nožēlojot.
Uz prokurora Māra Garjāņa jautājumu, vai apsūdzētais pirms braukšanas sākšanas pārliecinājies, vai “aklajā zonā”, par kuru atbildīgs šoferis, neviena nav. Andrejs atbildēja, ka “aklā zona ir aklā zona”…
“Nesaku, ka esmu galīgi bez vainas, bet neviens normāls gājējs neies cieši garām gar kravas automobiļa priekšu, kuram dzinējs darbojas,” sacīja apsūdzētais.
“No ceļu satiksmes noteikumu viedokļa vainīgs ir gan šoferis, gan gājēja. Diemžēl viens cilvēks ir miris. “Aklā zona” ir jebkuram automobilim, pat vismazākajam, kura priekšā, piemēram, var atrasties mazs bērns. “Aklā zona” ir vadītāja atbildība. Lai sev palīdzētu, vadītāji mēģina likt visādus spoguļos, ir dažādi sensori un kameras. Tehniski šajos laikos ir iespējams jebkuru automobili aprīkot tā, ka vadītājs no savas vietas redz visapkārt automobilim, bet tas ir dārgs prieks, kas nav neviena automobiļa pamataprīkojumā. Šāds aprīkojums ir speciāli jāpasūta, un kravu pārvadātāji taupības nolūkos to parasti nedara. Bet automobili jau pēc rūpnīcas aprīkot ar modernām sistēmām maksā vēl dārgāk,” skaidro ceļu satiksmes eksperts Oskars Irbītis.
Bojāgājušās mazmeita pirms tiesas bija noslēgusi izlīgumu ar Andreju un lūdza viņu bargi nesodīt, kā arī atstāt autovadītāja tiesības. Vecmāmiņa esot slikti redzējusi un dzirdējusi, jau pirms četriem gadiem tikusi automobiļa notriekta, īsi pirms traģiskās nāves plānojusi pārdot dzīvokli, lai iekārtotos pansionātā, bet liktenis nebija lēmis…
