AKKA/LAA veiksmes stāsts: ko no tā iegūst Latvijas autori? 1
Kā liecina organizācijas atskaites, AKKA/LAA tās 22 pastāvēšanas gados kopumā savākusi vairāk nekā 67,62 miljonus eiro, īpaši veiksmīgi bijuši pēdējie trīs gadi, kad iekasēta ceturtā daļa no visiem atlīdzību ieņēmumiem. Pērn tās kopējie ieņēmumi bijuši par gandrīz 11% lielāki nekā 2014. gadā un teju par pusi lielāki nekā 2013. gadā.
Jāatzīst, ka “veiksmes stāsts” īstenots, ne vien apgaismojot uzņēmējus un sabiedrību par intelektuālā īpašuma būtību, bet arī lietojot visai skarbus līdzekļus – piemērojot sodus un tiesājoties. Protams, “milžu cīņas” norit uz autoriem pienākošos un sabiedrības līdzekļu rēķina, un līdz galam apmierināta šajā epopejā nav neviena puse.
Biezāks autoru pārstāvju maciņš gan nenozīmē, ka arī Latvijas radošie ļaudis saņemtu vairāk, un arī publiski pieejamie skaitļi liecina, ka tiešas proporcijas starp lietojumu un autoriem izmaksātajām atlīdzībām nav. Toties reizē ar AKKA/LAA iekasēto atlīdzību summām aug arī pārstāvamo autoru un viņu darbu skaits – ik darba dienu ar biedrību līgumu noslēdz vidēji viens autors, kas arī pretendē uz savu daļu.
Salīdzinoši lielāko atlīdzības summu saņēmēju skaits ir mazāks par 1% no AKKA/LAA pārstāvētajiem autoriem. No visiem AKKA/LAA pārstāvētajiem autoriem (gada sākumā līgumu ar organizāciju bija noslēguši 5448 Latvijas autori) tikai 45 saņēmuši vairāk nekā 6000 eiro gadā. Teju uz pusi mazāk jeb minimālajai algai pielīdzināma summa mēneša izteiksmē izmaksāta 44 autoriem (vidēji 3600 eiro gadā), bet pārējiem, sadalot atlīdzības visa gada griezumā, autoratlīdzību summa pat neveido mēneša iztikas minimumu (121 autoram – 1836 eiro, 360 autoriem – 600 eiro, 262 autoriem – 360 eiro, 250 autoriem – 240 eiro, bet pārējiem – mazāk vai nemaz).
Kādas būs sekas tam, ka AKKA/LAA tikko, jūlija vidū, Eiropas Cilvēktiesību tiesā zaudēja ieilgušo strīdu ar “Radio SWH” un Latvijas Radio? Kur aiziet AKKA/LAA peļņa, un cik no tās iegūst Latvijas mākslinieki, cik – ārzemnieki, cik tērē pati AKKA/LAA? To lasiet 2. augusta “Kultūrzīmēs” vai e-izdevumā.
