AKKA/LAA raganu medības par pantiņiem sociālajos tīklos nerīkos 0
Kaislības ap Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu jeb ACTA, kuras pēdējās nedēļas laikā uzaugušas Latvijā, pastarpināti ietekmējušas arī Latvijas autortiesību aizstāvju AKKA/LAA darbu – ziņa, ka laikrakstā Lubānas Ziņas publicētās līdzjūtības un apsveikumi netiks pievienoti izdevuma elektroniskajai versijai, lai nebūtu jāmaksā autoratlīdzība par tajos izmantotajām dzejas rindām, negaidīti izraisījusi ļoti asu reakciju sociālajos tīklos, ceturtdien vēsta laikraksts “Diena”.
Sociālo tīklu lietotāji ir neizpratnē, kādēļ būtu jāmaksā, savukārt AKKA/LAA pārstāvji ir neizpratnē par to, kādēļ izcēlusies tik liela ažiotāža, jo šāds autortiesību regulējums Latvijā ir spēkā jau gadiem ilgi.
AKKA/LAA Literāro un dramatisko darbu nodaļas vadītāja Sandra Millere laikrakstam “Diena” atzina, ka ir neizpratnē par pēdējās dienās sacēlušos ažiotāžu.
“Jau otro dienu mūs bombardē ar telefona zvaniem tā, ka pat īsti līdz ierastajiem darbiem netieku. Mums pašiem te šķiet, ka cilvēki varbūt ir satraukušies saistībā ar starptautiskiem autortiesību līgumiem, par kuriem pēdējā laikā ir liela interese, bet mūsu likumdošanā jau labu laiku nekādu izmaiņu nav bijis,” sacīja Millere.
Viņa uzsvēra, ka tiesībsargājošās funkcijas Latvijā ir citām iestādēm, nevis AKKA/LAA.
“Mēs esam atļaujošā, nevis aizliedzošā iestāde – mēs pārstāvam ļoti konkrētu autoru loku un izsniedzam licences, iekasējot atlīdzību, par ar autortiesībām aizsargātu darbu izmantošanu,” Millere skaidroja, piebilzdama, ka vismaz šobrīd AKKA/LAA neesot nekādu plānu izvērst autortiesību pārkāpēju «medības» sociālajos tīklos kā “draugiem.lv” vai “twitter.com”.
“Piemēram, ar “draugiem.lv” mums ir licences vienošanās, un īstenībā jau jebkurš lietotājs, reģistrējoties šajā portālā, ir piekritis tā lietošanas noteikumiem, kuros ir stingri noteikts, ka ar autortiesībām aizsargātus darbus bez atļaujas publicēt nedrīkst,» viņa skaidroja.
Valsts policijas pārstāve Sintija Virse savukārt portālam “diena.lv” skaidrojusi, ka satura kontrolēšana internetā galvenokārt ir atkarīga no pašiem autoriem. «Protams, daļēji saturu kontrolē policija, tomēr mēs nevaram izkontrolēt visu – apskatīt katru rindkopu, kas tiek publicēta. Tās taču būtu muļķības!» viņa uzsvēra. Ierastā procedūra esot – ja autora tiesības pārkāptas, viņš vēršas Valsts policijā ar iesniegumu, kura to izskata.
Jau ziņots, ka ACTA mērķis ir noteikt starptautiskus standartus intelektuālā īpašuma aizsardzībai, apkarot preču zīmolu viltošanu, kā arī autortiesību pārkāpumus internetā. To 26.janvārī Latvijas vēstnieks Japānā Pēteris Vaivars valdības vārdā parakstīja kopā ar vairumu Eiropas Savienības valstu. Piecas ES dalībvalstis, tostarp Vācija, Nīderlande, Slovākija, Kipra un Igaunija, to vēl nav parakstījušas.
Tomēr kritiķi tajā saskata daudz līdzību ar pretrunīgo ASV likuma iniciatīvu, kas pazīstama kā SOPA, un apgalvo, ka tā ļautu izspiegot jebkuru cilvēku, lai pārliecinātos, vai viņš internetā nepārkāpj autortiesības. SOPA apstiprināšana protestu dēļ ir atlikta, bet ACTA, kaut gan arī pret to notika protesti, ES un 22 tās dalībvalstu, arī Latvijas, pārstāvji ceturtdien parakstīja. Līgums pirms stāšanās spēkā gan vēl jāratificē ES un vēl piecām parakstītājvalstīm. Latvijā tas patlaban tiek virzīts uz Saeimu.
Portālā “manabalss.lv”, kas pēc desmit tūkstošu parakstu savākšanas vēršas parlamentā, ievietota iniciatīva “Stop ACTA”, bet sociālajā tīklā “Twitter” tiek ziņots arī par Rīgā gaidāmu protesta akciju.
