AKKA/LAA: Latvijā tarifi par mūzikas publisko izpildījumu nav augstākie Eiropā 0
Latvijā tarifi par mūzikas publisko izpildījumu nav augstākie Eiropā ceturtdien intervijā Latvijas Radio raidījumam “Labrīt!” sacīja “Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības” ( AKKA/ LAA) direktora pienākumu izpildītājs un jurists Imants Belogrīvs.
Konkurences padome (KP) ceturtdien piemēroja 45 tūkstošu latu lielu sodu par monopolstāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, jo mazajiem un vidējiem uzņēmumiem par mūzikas atskaņošanu piemēroti tarifi, kas ir daudz augstāki ne vien kā Lietuvā un Igaunijā, bet arī vairumā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.
AKKA/LAA pārstāvis norādīja, ka pārkāpumus neatzīst un KP lēmumuu pārsūdzēs tiesā. Viņš arī uzsvēra, ka KP apgalvojums, ka piemērotie tarifi ir lielākie nav precīzs, jo, piemēram Rumānijā šie tarifi ir augstāki. “Turklāt, KP, izvērtējot tarifus, nav ņēmusi vērā tos gadījumus, kad AKKA/LAA tarifi bijuši mazāki,” piebilda Belogrīvs.
Organizācijas pārstāvis atzina, ka AKKA/LAA pagaidām nav vērtējusi vai un kā varētu izpausties uzņēmēju prasības pret aģentūru, tomēr norādīja, ka diez vai tie plāno tiesāsies dažu autoriem pārmaksāto latu dēļ.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka pēc KP secinājuma, Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem par mūzikas atskaņošanu telpās, kas nepārsniedz 300 kvadrātmetru, jāmaksā vismaz divtik vairāk nekā līdzīgiem uzņēmumiem Lietuvā un Igaunijā – valstīs ar līdzīgu tautsaimniecību un iedzīvotāju labklājību. Tarifi Igaunijā ir daudz zemāki visiem uzņēmumiem, savukārt Lietuvā mazāk jāmaksā visiem uzņēmumiem, kuru platība nepārsniedz 850 kvadrātmetru, bet lielākajiem tarifs ir nedaudz augstāks kā Latvijā.
Savukārt, salīdzinot ar vidējo tarifu līmeni ES dalībvalstīs, redzams, ka Latvijā uzņēmumiem atkarībā no to lieluma par mūzikas atskaņošanu ir jāmaksā par 50 līdz 100% vairāk. Salīdzinājumu starp ES dalībvalstīm KP veica, izmantojot pirktspējas paritātes indeksu, kas ļauj objektīvi salīdzināt valstis, kuru iedzīvotājiem būtiski atšķiras ienākumu līmenis.
KP novērtējusi, ka īpaši netaisnīgus tarifus AKKA/ LAA piemēroja mazākajiem un vidējiem uzņēmumiem, tāpēc pārkāpuma dēļ tie tika nostādīti nevienlīdzīgā situācijā ar lielākajiem konkurentiem. Turklāt, tā kā tirgotāji savus izdevumus ietver pārdodamo preču cenās, pārmēru augstie tarifi būtībā radīja papildu izdevumus patērētājiem.
AKKA/ LAA ir vienīgā organizācija Latvijā, pie kuras var vērsties tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji, lai iegūtu tiesības atskaņot mūziku apmeklētājiem domātās telpās. Tā kā AKKA/ LAA pārstāv gan Latvijas, gan ārvalstu autorus, turklāt ar pārmēru augstajiem tarifiem samazina Latvijas uzņēmēju konkurētspēju ārvalstu tirgos, ar lēmumu KP atzinusi, ka noticis gan Latvijas Konkurences likuma, gan Līguma par Eiropas Savienības darbību pārkāpums.
Jautājums par mūzikas publisku atskaņošanu un licenču cenām Latvijā aktualizējās, kad daudziem likās nesamērīga norma, ka par radio klausīšanos vispār jāmaksā, piemēram, mazos veikalos,šoferiem autobusos. Mazs veikaliņš Rīgā tika sodīts ar 500 latu naudas sodu par to, ka tajā skanēja sabiedriskais radio. Pēc šāgadījuma Saeimas deputāti sāka strādāt pie likuma grozījumiem, precizējot, ko uzskatīt par publisku atskaņošanu un kādos gadījumos jāpērk licence.
