– Vai filmu par Hačiko noskatījies pirms vai pēc Mejas iegādes un kādas emocijas, pārdomas par šiem suņiem tā izraisīja? Vai Meja rakstura un uzvedības ziņā ir līdzīga Hačiko? 0
Filmu redzēju pirms Mejas iegādes, bet tas tomēr neietekmēja manu izvēli. Man šī suņu šķirne iepatikās, un tikai tad meita ieminējās – tas taču ir Hačiko!
Interesanti, ka bieži vien uz ielas cilvēki saka: “Re, kur Hačiko!” Daži pat nāk klāt runāties. Viena tantīte pienāca un sajūsmināta teica manam sunim:” Tu pat nevari iedomāties, cik smuks esi!” (Smaida.)
Mejai ar Hačiko noteikti ir līdzība: ja vien viņai ļautu, viņa droši vien arī mūs pavadītu darba gaitās. Reiz bija atstāti vaļā sētas vārtiņi un Meja aizskrēja uz staciju pakaļ jaunākajai meitai. Nācās viņu vest mājās.
Vēl līdzība ir tā, ka arī viņa sasveicinoties lec virsū – ar ķepiņām atspiežas pret krūtīm un ar purniņu “dod buču”. Tas gan ne visiem patīk, jo tā var nosmērēt drēbes un mazāku cilvēku pat nogāzt gar zemi. Mēs parasti brīdinām savus ciemiņus un radus, un tos, kuriem lēkšana virsū ļoti nepatīk, paši pasargājam no Mejas. Ir dažādi paņēmieni, kā suni atradināt no lēkšanas virsū, piemēram, pielikt priekšā celi, jo tad lecot viņa ap to nedaudz apdauzās, kas ir drusku sāpīgi, un, protams, vairs negrib lēkt. Grūtāk ir ar “nedrīkst” teikšanu, jo Meja tik ļoti priecājas visus satikt, ka “nedrīkst” vārdu nedzird.
Un, protams, viņa spēlējas ar bumbiņu tāpat kā Hačiko.
– Varbūt ir īpašs stāsts par vārda izvēli?
Vārdu viņai izvēlējāmies gluži kā cilvēku bērniem – sarakstījām uz lapiņas vismaz divdesmit dažādus suņa vārdus, un to, kurš patika visiem, arī izvēlējāmies.
Mūsu suns ir ar ciltsrakstiem, un parasti tiem jau tiek iedots vārds, kuru var mainīt, ja saimnieki vēlas. Suņa iepriekšējais vārds Danna mums ne visai patika.
