Āķis lūpā pēc pirmās sezonas 0
Jātrenējas un jākrāj pieredze – tāds ir Arvja Pizika galvenais secinājums pēc aizvadītās pirmās velokrosa sezonas.
Jāstrādā vēl daudz
Pērnajā rudenī viens no Latvijas visu laiku labākajiem šosejas riteņbraucējiem Arvis Piziks izveidoja Baltijā pirmo velokrosa komandu “DPA”. Riteņbraukšanas zemēs Nīderlandē un Beļģijā velokross pēdējos desmit gados iemantojis milzu popularitāti. Nu jau pirmos asnus šajā vidē izdzinuši arī Pizika apčubinātie Latvijas un Lietuvas riteņbraucēji.
“Pirmajā sezonā guvām vērtīgu pieredzi. Iepazinām trases, konkurentus un sapratām, ka daudz jāstrādā – ne tikai vienu sezonu, bet vairākas – un tikai tad var gaidīt rezultātu progresu,” teic Arvis Piziks. Komandas “DPA” pārstāvji startēja gan Eiropas, gan pasaules čempionātā, Pasaules kausa izcīņas posmos. Pagaidām viņi vairāk cīnījušies ar trasi un sevi, ne konkurentiem.
Tikai 40 minūtes
Viens no Latvijas velokrosa pionieriem ir 20 gadus vecais Matīss Preimanis: “Piedāvājums startēt nāca pēdējā brīdī, tādēļ bija grūti iedzīvoties, jo velokrosam ir īpaša specifika. Ļoti svarīgs ir starts, jo pēc tam apdzīt grūti, trasē to var izdarīt tikai dažās vietās.” Viņš spriež, ka U-23 grupā jau šosezon cīnītos par otro desmitu, ja vien būtu gatavojies velokrosam.
Sacensības notiek divarpus līdz trīs kilometru aplī. Piziks stāsta, ka vērtīgi būtu ziemā patrenēties kalnos, lai kājas iegūtu spēku, kas ļoti nepieciešams dubļu trasēs. “Velokross turpinās tikai 40 minūtes, viss norit maksimāli intensīvi. Piemēram, Latvijā kalnu divriteņu (MTB) maratonos intensīvs ir starts, bet pēc tam katrs brauc savā grupā un ritmā. Velokrosā jābūt eksplozivitātei, nemitīgi jābremzē, jākāpj nost no divriteņa, nepārtraukti it kā jāraustās. Mēs esam pieraduši braukt tā vienmuļi, vienmērīgi, bet tur nepārtraukti jāreaģē.”
Viņš cer, ka izdosies komandā iesaistīt labākos braucējus no MTB sacensībām. Velokrosa sezona ir ziemā, tādēļ abus sporta veidus var apvienot. “Līderiem velokross ir maizes darbs, bet vasarā arī viņi startē MTB un šosejas sacensībās, lai uzturētu formu. Mums pagaidām ir otrādi, bet domāju, ka tas mainīsies brīdī, kad kāds sasniegs labus rezultātus,” spriež Piziks, piebilstot, ka velokrosā spēkus varētu izmēģināt arī kāds no BMX riteņbraucējiem. Pasaulē daudzi līderi savas gaitas riteņbraukšanā sākuši BMX, bet 12 – 14 gadu vecumā, saprotot, ka tur labākie nebūs nekad, pārgājuši uz krosu. Cerības jāsaista ar junioru un U-23 grupu, jo “elites klasē mūsējiem vēl nav ko meklēt”.
Ierobežotie cilvēkresursi Pizikam jau sagādājuši raizes. Matīss Preimanis velokrosā braucis tikai līdz jaunajam gadam, jo viņam ir līgums ar kontinentālo riteņbraukšanas komandu “Alpha Baltic”, kas aizliegusi startēt ar “DPA” kreklu. “Pirmajā vietā man ir MTB, otrajā – šoseja,” atzīst Preimanis. Viņš labprāt rudenī atkal iesaistītos velokrosā, taču nezina, vai atļaus komanda. Matīsu vilinot krosa atmosfēra – ne šosejā, ne MTB nevar izbaudīt desmitiem tūkstošu skatītāju klātbūtni.
Ko es te daru?
Pizika vērtējumā velokrosa āķi lūpā visciešāk iecirtusi Madara Fūrmane, kura nobrauca visu sezonu un vienīgā no Latvijas startēja pasaules čempionātā Itālijā, elites klasē izcīnot 36. vietu.
Madara Fūrmane: “Pirmajā velokrosa sezonā man bija gan patīkami brīži, gan arī tādi, kuros domāju – ko es te daru, kādēļ šeit atrodos! Tā bija jauna pieredze. Patika daudzveidība, arvien kas jauns un interesants, trasēs allaž kas citādi – trepes, grāvji, dubļi, smilšu vannas. Vislielākās grūtības sagādāja tas, ka jāprot ātri nolēkt no divriteņa, paņemt to plecā, izskriet cauri dubļiem, uzskriet pa trepēm, pārlēkt grāvim, uzlēkt atpakaļ seglos un turpināt ceļu.
Šosezon gatavojos MTB un šosejas riteņbraukšanas sacensībām, plānoju startēt ne vien Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā. Manuprāt, MTB ir vajadzīgs stingrāks raksturs, jo tur uz divriteņa jāpavada vismaz trīs stundas, velokrosā – tikai 40 minūtes. Ja būs iespējas un viss nepieciešamais, tad noteikti atkal startēšu velokrosā. Šogad sponsori “DPA” mūs nodrošināja ar visu nepieciešamo, paldies viņiem. Mācos Valmieras Viestura vidusskolas 12. klasē, biežāk gan esmu bijusi prom, nevis skolas solā, taču tagad centīšos atgūt iekavēto.”
Par nākotni
Komandā sezonu pērn sāka arī Lelde Ardava, taču velokrosa īpatnības viņu neesot aizrāvušas. Ernests Benhens-Bēkens sliktās veselības dēļ līdz sacensībām nemaz netika.
Tuvākajā laikā Pizikam paredzētas pārrunas ar IT kompānijas “DPA” vadītājiem par atbalstu arī nākotnē, un pēc tām varēs veidot gatavošanās un sacensību plānus. Viņš pieļauj, ka nākotnē velokross varētu iekļauties olimpisko spēļu programmā, tādēļ, jo ātrāk izdosies to attīstīt, jo vieglāk būs ielauzties elitē. Vēlāk tas kļūs arvien sarežģītāk.
