Akcīzes pieaugums alkoholam – simbolisks 0
Pēc garām diskusijām Budžeta komisijā Saeimas plenārsēdēs un koalīcijā panākts kompromiss par akcīzes nodokļa paaugstināšanu alkoholam. Nākamnedēļ Akcīzes nodokļa likuma grozījumi varētu tikt pieņemti galīgajā lasījumā.
Budžeta komisijas piedāvātais variants paredz akcīzes nodokli alum palielināt no pašreizējiem 3,1 eiro par 100 litriem līdz 3,8 eiro. Savukārt spirtam un stiprajiem dzērieniem akcīze tiks palielināta no 1337,5 eiro līdz 1360 eiro. Vīnam un raudzētiem dzērieniem ar spirta daudzumu virs 6% iecerēts palielināt nodokli no pašreizējiem 64,03 eiro līdz 70 eiro par 100 litriem, bet ar spirta daudzumu līdz 6% (galvenokārt dažādiem sidriem) akcīzes nodoklis no 64,03 eiro tiks noapaļots līdz 64 eiro. Vienu brīdi deputāti bija iecerējuši būtiski samazināt šo nodokli no dabiskām izejvielām gatavotiem vietējo ražotāju sidriem, bet no šīs domas atteicās, secinot, ka tādā gadījumā šo atvieglojumu saņemtu faktiski visi vietējie sidru darinātāji.
Likmju maiņas tapušas valdības darba grupā kopā ar nozares pārstāvjiem un Saeimā jau apstiprinātas divos lasījumos. Tomēr deputāti Imants Parādnieks (NA) un Guntis Belēvičs (ZZS) centās panākt straujāku akcīzes nodokļa celšanu atsevišķiem alkohola veidiem, paredzot likmi paaugstināt krietni lielākā apmērā un paaugstināšanu atkārtot katru gadu vismaz līdz 2018. gadam. “Piemēram, Igaunijā stiprajam alkoholam likme ir par 40% lielāka un piecus gadus pēc kārtas tā tiks palielināta vismaz par 10%. Kaut arī iedzīvotāju Igaunijā ir krietni mazāk, viņi akcīzē no alkohola ieņem par 70 miljoniem eiro vairāk nekā mēs,” aplēsis Parādnieks.
Šķiet, Parādnieka un Belēviča aktivitātes bija pamatīgi šokējušas alkohola nozares pārstāvjus, kas deputātu priekšlikumus nodēvējuši par populismu un spekulācijām, kas neatbilstot reālajai situācijai Latvijā. Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, Latvijas Alus darītāju asociācija, Latvijas Alkohola nozares asociācija un vairākas citas organizācijas vēstulē Saeimas frakcijām un Budžeta komisijai sūkstījās, ka jau tagad Latvijā alkoholiskie dzērieni mazumtirdzniecībā tiekot pārdoti faktiski tikai akciju laikā. Nozares lobiji arī brīdina, ka nepārdomāta akcīzes nodokļa likmju celšana neveicināšot ne valsts ieņēmumu pieaugumu, ne sabiedrības veselību, ne nozares konkurētspēju. “Kopš 2008. gada akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem ir strauji augušas vidēji par 50%, bet valsts budžeta ieņēmumi no akcīzes nodokļa tikai par trīs procentiem,” vēstulē raksta alkohola nozares lobētāji. Alus segmentā akcīzes nodokļa ieņēmumi jau 2013. un 2014. gadā kritušies par 3,7% salīdzinājumā ar 2012. gadu. Alkohola uzņēmēji arī norāda, ka Latvija nevar atļauties sekot Igaunijas piemēram, jo pie mūsu ziemeļu kaimiņiem gandrīz trešdaļu saražotā alkohola nodzerot somu tūristi. Viņuprāt, korektāk būtu salīdzināt akcīzes likmes ar Lietuvu, kur tās ir ievērojami zemākas. Gan Budžeta komisijā, gan Saeimā deputātu vairākums nostājies nozares pusē.
Sastopoties ar tādu pretestību, alkohola apkarotāji ir pierimuši un uz likuma galīgo lasījumu jaunus priekšlikumus vairs nav iesnieguši. Tomēr viņi sola cīņu turpināt. “Šobrīd esam vienojušies par šo kompromisa variantu. Tajā paredzētais palielinājums ir simbolisks, bet tas ir labākais, ko pašreiz varējām panākt. Esmu pārliecināts, ka nākamgad ar 1. aprīli izdosies panākt reālu palielinājumu,” teica Parādnieks. Viņš arī uzskata, ka nozares pārstāvji “viltīgi manipulē ar objektīviem datiem”.
“Protams, būtu naivi cerēt, ka, palielinot likmi par noteiktu procentu, mums uzreiz par tādu pašu procentu pieaugs akcīzes nodokļa ieņēmumi budžetā. Taču būtisks ir arī netiešais ieguvums – pētījumi liecina, ka, paceļot cenu un apgrūtinot alkohola pieejamību, atkarību problēma mazinās un vismaz daži cilvēki dzeršanas vietā izvēlas produktīvākas nodarbes. Protams, liela daļa turpinās dzert. Taču tad vismaz viņi ar to atbalstīs ģimenes. Ideāli būtu, ja katrs, kurš nopircis alus kausu, vienlaikus ar to būtu pabarojis kādu bērnu!” teica deputāts. Šeit gan jāpiebilst, ka no alkohola iekasētais akcīzes nodoklis Latvijā netiek iezīmēts un novirzīts ģimenes valsts politikai vai demogrāfijai.
Grozījumus Akcīzes nodokļa likumā galīgajā lasījumā Saeima plāno skatīt 18. jūnija sēdē. Taču diskusiju par alkohola akcīzi deputāti ar jaunu sparu varētu atsākt budžeta paketes izskatīšanas laikā.
