Akciju un naftas cenas strauji krītas, centrālo banku pasākumiem nemazinot bailes par koronavīrusa pandēmiju 0
Akciju un naftas cenas pirmdien strauji kritās, jo centrālo banku veiktās procentlikmju pazemināšanas un jauni ekonomikas stimulēšanas pasākumi nemazināja bažas par globālo jaunā koronavīrusa pandēmiju.
Jaunā koronavīrusa pandēmijas dēļ ASV centrālā banka Federālā rezervju sistēma (FRS) svētdien samazināja bāzes procentlikmi līdz 0-0,25%. Jaunā procentlikme ir tāda pati, kā 2008.gada finanšu krīzes laikā.
FRS vēlreiz rīkojās pirmdien, kad tās Ņujorkas nodaļa paziņoja par jaunām naudas injekcijām 500 miljardu ASV dolāru apmērā, papildinot pēdējo dienu laikā izziņoto likviditātes un obligāciju iepirkšanas programmu. Arī Japānas Banka paziņoja par jaunām obligāciju iepirkšanām.
Septiņu industriāli attīstīto valstu grupas G7 līderi pirmdien videokonferencē solīja “darīt visu iespējamo” ekonomikas aizsargāšanai, un ASV prezidents Donalds Tramps atzina, ka pasaules lielākā ekonomika “varbūt” virzās uz recesiju.
Šie pasākumi tomēr neiespaidoja tirgu dalībniekus. Volstrītas indeksi piedzīvoja ļaunāko dienu kopš 1987.gada, samazinoties par vismaz 12%.
“Agresīvā procentlikmju pazemināšana un stimulu pakete no FRS puses pagājušajā vakarā iedarbojās kā brīdinājuma signāls tirgiem,” sacīja “CMC Markets UK” analītiķis Deivids Madens. Tas radīja “iespaidu, ka viņi – FRS – nervozē, un tirgu dalībnieki to uztvēra”.
Pieauga arī bažas, ka FRS var būt sasniegusi robežu savai varai atvairīt recesiju.
“Mēs akli kuģojam, jo neviens īsti nezina, cik ilgi tā būs, un pat ne to, kādas būs pilnās sekas,” teica “Oanda” analītiķis Kreigs Erlams.
Ar jaunā koronavīrusa slimību Covid-19 visā pasaulē ir inficējušies gandrīz 170 000 cilvēku, bet miruši vairāk nekā 6000, Eiropai kļūstot par uzliesmojuma jauno epicentru.
Tramps gan ir paziņojis, ka koronavīrusa radītā krīze ekonomikā beigsies līdz augustam un tai sekos “milzīgs” kāpums akciju tirgū.
Naftas cenas turpināja strauju kritumu, cenu karam starp Saūda Arābiju un Krieviju papildinot koronavīrusa krīzes izraisīto jēlnaftas pieprasījuma samazināšanos.
Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena noslīdēja zem 30 ASV dolāriem par barelu. “Brent” markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par vairāk nekā 12% līdz četru gadu zemākajam līmenim.
Vislielākais akciju cenu kritums bija aviokompānijām. “British Airways” mātesuzņēmuma IAG akcijas cena zaudēja 27% no vērtības, bet “Lufthansa” akcijas cena saruka par 12%. ASV aviokompānijas lūdza valdībai palīdzību 50 miljardu dolāru apmērā, brīdinot par likviditātes samazināšanos.
Kritums bija arī autobūves nozarē, “Fiat Chrysler”, “Peugeot-Citroen” un “Renault” paziņojot par vismaz daļēju ražošanas apturēšanu.
ASV biržu indekss “Dow Jones Industrial Average” pirmdien kritās par 12,9% līdz 20 188,52 punktiem, indekss “Standard & Poor’s 500” saruka par 12,0% līdz 2386,13 punktiem, bet indekss “Nasdaq Composite” samazinājās par 12,3% līdz 6904,59 punktiem.
Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien kritās par 4,0% līdz 5151,08 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 5,1% līdz 8742,25 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 5,8% līdz 3881,46 punktiem. Milānas biržas indekss FTSE MIB kritās par 6,1% līdz 14 980,34 punktiem.
Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien kritās par 9,6% līdz 28,69 ASV dolāriem par barelu. “Brent” markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 12,02% līdz 29,78 dolāriem par barelu.
Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien pieauga no 1,1098 līdz 1,1117 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,2273 līdz 1,2240 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 108,02 līdz 105,92 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 90,18 līdz 91,10 pensiem par eiro.
