Akciju tirgū lielākais kritums kopš pandēmijas. Kā tas ietekmēs pensiju plānus Latvijā? 34
Augusta sākumā bija vērojami strauji kritumi pasaules lielākajos akciju tirgos un citās atsevišķās aktīvu klasēs. Tas bija lielākais kritums akciju tirgū kopš Covid-19 pandēmijas laika un to izraisīja bažas par potenciālo krīzi ASV ekonomikā, kā arī izmaiņas Japānas jenas vērtībā un procentu likmēs. Kā šie notikumi ietekmēs pensiju plānus Latvijā?
To, ka akciju tirgi ir svārstīgi, bieži atgādina gan pensiju pārvaldītāji, gan citi finanšu nozares pārstāvji. Bankas “Citadele” meitas uzņēmuma “CBL Asset Management” valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis stāstīja, ka pēc akciju indeksa kāpuma jūlija vidū sekoja straujš kritums augusta sākumā.
“Ka piemēru var minēt “Nasdaq 100”, kas ir lielo ASV tehnoloģijas uzņēmumu akciju indekss, tas šobrīd nokrities ir līdz mīnus 15%, un, ja skatāmies uz Eiropas uzņēmumu plašo indeksu “Stoxx Europa 600″, tur šī korekcija arī bija aptuveni 9%. Protams, šādas izmaiņas finanšu instrumentu vērtībā ietekmē arī Latvijas pensiju uzkrājumus. Lielākās izmaiņas skāra tos pensiju plānus, kas iegulda līdz simts procentiem uzņēmumu akcijās, un tur vienas dienas korekcija bija vērojama no 1% līdz 4%. Bet, droši vien, ka jānomierina iedzīvotāji, ka šis nav nekas ārkārtējs un šādas globālo finanšu tirgus vērtību korekcijas notiek diezgan regulāri.
Pensiju uzkrājumu kopējā vērtība ir nedaudz samazinājusies, bet akciju pensiju plāniem ilgtermiņā ienesīgums saglabājas pozitīvs – gan sešu mēnešu rezultāti ir plusos, gan arī piecu gadu rezultāti ir plusos,” norādīja Purgailis.
Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība “Vairo” valdes priekšsēdētājs Iļja Arefjevs skaidroja, ka investīciju pasaulē ir divas neapstrīdamas patiesības.
“Kritums akciju tirgos parasti notiek pēc ļoti ilgstoša un pamatīga akciju cenu kāpuma. Peļņa no investīcijām akciju tirgos šogad varētu būt nulle, pagājušogad peļņa bija ap 20%,” prognozēja Arefjevs.
“Nu, šis brīdis varbūt ir tāds savā ziņā izdevība, lai pārliecinātos, ka ir izvēlēts vecumam atbilstošs plāns. Jo, ja līdz pensija vēl ir tālu – 10, 20 vai 30 gadi, var droši palikt tādā pensiju plānā, kas iegulda visu naudu uzņēmumu akcijās. Ja klientam līdz pensionēšanās brīdim paliek mazāk nekā 10 gadi, noteikti šo plānu varētu mainīt pret konservatīvāku. Bet noteikti nevajadzētu mainīt pensiju plānu tikai tādēļ, ka akciju tirgos šobrīd ir kaut kāds kritums,” viņš turpināja.
Bažas par akciju tirgu strauju atkopšanos gan rada notiekošais pasaulē, taču atbildība ir katra noguldītāja ziņā. Pensiju pārvaldītāju var mainīt reizi gadā, kamēr pensiju plānu – divas reizes gadā.
